"Man tiešām nepatīk vecas sievietes dziedātājas." Mirdza Zīvere par atgriešanos uz skatuves

Pēc koncerta "Par svarīgo", kas izskanēja mūzikas namā "Daile", Zīvere izdevumam sacīja: "Diena man pagāja, noskaņojoties koncertam, un tagad esmu gandarīta par paveikto. Pēc desmit gadu ilgas nedziedāšanas nebija nemaz tik vienkārši atkal uzstāties."

Dziedātājas jaunā koncertprogramma tapusi par godu vīra komponista Zigmara Liepiņa 70. jubilejai, ko viņš atzīmēs 14. oktobrī. Taču prezentēt to viņi nolēma tieši Mirdzas dzimšanas dienā, sarīkojot dubultus svētkus.

"Publika varēja dzirdēt to, par ko savos 69 gados varēju dziedāt ar pilnu dvēseli – ģimeni un mīlestību," sacīja gaviļniece.

Zigmars Liepiņš pirms pirmatskaņojuma Mirdzas Zīveres jaunajai programmai "Par svarīgo" teica: "Kas tad ir svarīgais Mirdzai un man? Tās īstenībā ir pavisam vienkāršas lietas. Mīlestība vienam pret otru, bērniem, vecākiem un, protams, Latviju. Šajā programmā būs dziesmas, kuru vārdiem ir būtiska nozīme, ko es ar mūziku centos maksimāli izcelt un papildināt. Kādas no tām mazāk pazīstamas, kāda jauna, bet dažas ir neatņemama daļa no Mirdzas repertuāra.

Mēs vēlamies, lai 15 dziesmas, kas skanēs koncertā, klausītājiem būtu kā ceļojums ļoti personīgā un emocionālā pasaulē, kurā galvenais vadmotīvs ir Mīlestība."

Vairāk par atgriešanos uz skatuvi dziedātāja runāja intervijā ar žurnālu "Ieva" šī gada augustā. 

Viņa teica: "Atgriezties nav iespējams, tikai – pabūt. Man tiešām nepatīk vecas sievietes dziedātājas, sevišķi žanrā, ko es pārstāvu. Man nepatīk uz viņām skatīties, un tāpēc arī man pašai negribas tur būt. Vīriešiem ir kaut kā vienkāršāk, viņi visos vecumos uz skatuves izskatās labi. Lai gan pasaulē jau ir visādi precedenti un dzied arī vēl vecākas dāmas par mani. 

Vispār jau, kad dziedu, es jūtos labi. Ja vien varētu tā, ka mani neredz (smejas). Bet, tā kā tas nav iespējams, es izbaudīšu šo mirkli – pabūšanu uz skatuves. Vairāk gan vārdus, ko dziedāšu.

Atbildot par to, kā Zigmaram izdevies viņu pierunāt tomēr kāpt uz skatuves, Zīvere atbildēja:

"Viņš nepierunāja, šoreiz atgriešanās uz skatuves iznāca pilnīgi nejauši.

Braucām uz Liepāju, jo Zigmars bija iecerējis, ka par godu viņa jubilejai Liepājā varētu būt "Kapteiņa stāstu" iestudējums. 

Toreiz bija finansējums, Liepāja bija tikusi pie jaunas koncertzāles. Viss notika ar vērienu un patriotiski. Bet tagad tādas iespējas neesot. Zigmars arī gribēja "Lielajā dzintarā" atskaņot savas meses, bet arī tam neatradās laiki – viss esot aizņemts. Sanāk, ka Liepājā, Zigmara dzimtajā pilsētā, vispār nesvinēs viņa septiņdesmit gadu dzimšanas dienu. Viņš sajutās tā drusciņ, pārfrāzējot angļu vārdu, – nevelkomīgi. Braucot atpakaļ uz Rīgu, redzu – Zigmars tāds kreņķīgs.

Nezinu, kas mani tobrīd parāva aiz mēles, bet man izspruka: zini, nu labi, tad es dziedāšu! Tas nebija žēlums, vienkārši sajūta – nav taisnīgi."

Vairāk lasi izdevuma "Kas Jauns" 27. septembra numurā.