Mediķu arodbiedrība pauž gatavību atkārtotam brīdinājuma streikam

Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija (EPSU), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības.

Streika laikā, 27. septembrī, plkst. 13 paredzēts rīkot protesta sapulci iepretī Ministru kabinetam (MK).

Kā informēja Rudzīte, organizācija esot meklējusi kompromisu un kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju (VM) vairākkārt mīkstinājusi sākotnējās streika prasības.

Patlaban esot palikusi tikai viena prasība - LVSADA uzstāj, ka saskaņā ar MK iepriekš lemto ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu jāsaņem vismaz 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - vismaz 1117 eiro, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - vismaz 745 eiro.

Atbilstoši minētajai prasībai valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz 2048 eiro pirms nodokļu samaksas ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, 1229 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem un 820 eiro ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

LVSADA atgādina, ka saskaņā ar 2017. gadā apstiprināto MK rīkojumu 2023.gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz 2327 eiro ārstiem, 1396 eiro - māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem un 931 eiro - māsu palīgiem.

Kopumā mediķu prasības šogad izmaksātu ap 30 miljoniem eiro.

LVSADA norāda, ka valdība ir apstiprinājusi ne tikai sasniedzamo vidējās darba samaksas apmēru mediķiem, bet arī identificējusi riskus, kas iestāsies, ja darba samaksa mediķiem netiks palielināta vajadzīgajā apmērā.

Organizācijas vērtējumā -, ja atalgojums ārstniecības personām netiek palielināts plānotajā apjomā, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana, kritiski pasliktināsies ne tikai slimnīcās reģionos, bet arī klīniskās universitātes slimnīcās Rīgā.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris un Streika komitejas priekšsēdētāja Līga Bāriņa uzsver, ka valdības un Saeimas nostāja būtībā pauž necieņu pret MK 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Viņuprāt, valdība ar Saeimas ziņu nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi, taču no arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami, bet no pacienta viedokļa - bīstami dzīvībai.

Jau ziņots, ka valdība 20. septembrī apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu", kas nosaka virzību uz iepriekš izstrādāto mediķu jauno atalgojuma modeli. Lai turpinātu sarunas par mediķu darba samaksas jautājumiem, VM aicināja uz tikšanos nozares organizācijas, tomēr LVSADA uz tikšanos neieradās.

VM uzsver, ka pēdējos gados valsts budžeta finansējuma apmērs veselības jomas pasākumu finansēšanai ir būtiski pieaudzis, 2022. gadā sasniedzot 1,54 miljardus eiro. Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai kopumā no 2017. līdz 2022. gadam ir novirzīti 467,21 miljoni eiro.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir nodrošināt kvalificētu ārstniecības personu esamību valsts finansēto pakalpojumu sniegšanai, atzīst VM. Tās ieskatā, motivējot darbam valsts sektorā, turpinās ārstniecības personu darba samaksas palielināšana, kam veselības nozares budžetā 2022. gadā piešķirti papildu 35 miljoni eiro.

No 2022. gada 1. janvāra vidējā darba samaksa tarifā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem palielināta no 1862 eiro līdz 1963 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu alga - no 1117 eiro līdz 1183 eiro.

Tāpat 2022. gadā ārstu, tai skaitā rezidentu, un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieauga par 4,4% - no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt māsu un sertificētu ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinājās par 4,74% - no 985 līdz 1032 eiro, skaidro VM.