VIDEO ⟩ "Plosts izjuka. Es domāju, ka viss..." Prāmja "Estonia" pasažiera izglābšanās stāsts (2)

Karls Ēriks Lāntē-Reintamms padomju laikā viņš piedzima trimdas igauņu ģimenē. Bērnībā Zviedrijā no turienes latviešu trimdiniekiem iemācījās runāt arī latviski. Radi dzīvoja gan Zviedrijā, gan Igaunijā, tādēļ vīrietis bija biežs prāmja "Estonia" pasažieris.

Viņš gatavojās studēt starptautiskās attiecības Tallinā. Dienā, kad prāmis devās savā pēdējā reisā, Karls Ēriks Tallinas augstskolā bija ieradies noskaidrot par iestājeksāmeniem.

Vīrietis instinktīvi sapratis, ka kaut kas nav kārtībā. Izskrējis no istabas, viņš redzējis daudz ūdens. "Tas bija moments, kad es domāju, ka varbūt man vajadzētu atpakaļ iet un skatīties, kā ar to citu cilvēku. Kad es redzēju to ūdeni, un tā bija tik daudz, man bija bailes iet atpakaļ.

Un es domāju, ka viņš bija tikko nācis un viņš noteikti arī dzirdēja to un redzēja, kā es skrēju ārā," atcerējās Karls Ēriks.

Kaut kuģis bija jau sasvēries, izdevās tikt pie glābšanas vestēm un palīdzēt tās izdalīt arī citiem. Tikt pie laivas tomēr neizdevās. Lielākā daļa pasažieru tobrīd bija pie pretējā borta. Tāpēc neredzēja to, ko pamanīja viņš, stāvot kreisajā pusē, ja skatās uz priekšgalu, netālu no kapteiņa tiltiņa.

Karls Ēriks stāstīja: "Plosts izjuka, un mēs bijām atpakaļ ūdenī, vispirms iekšā ūdenī, un es domāju, ka viss. Es tikai domāju, ka man vienalga, vai man ir rokas vai kājas. Vissvarīgāk ir būt dzīvam un stāstīt par to. Un es visu laiku domāju, ka tas ir tik... Šausmīgi. Visšausmīgāk ir, kad tu esi... Tu nevari pateikt uz redzēšanos saviem tuviniekiem."

Video: Prāmja "Estonia" pasažiera izglābšanās stāsts