"Visu nosaka tikai un vienīgi cena." Eksperts skaidro, vai Latvijai pietiks koksnes enerģijas vajadzībām (7)

"Mani personīgi novērojumi kā Latvijas iedzīvotājam, pie granulu ražotnēm redzot milzīgus zāģskaidu (granulu izejvielu) kalnus, bet viņu mājaslapā sastopot ierakstu "Uz nenoteiktu laiku granulu iegāde mūsu uzņēmuma interneta veikalā nebūs iespējama, kā arī šobrīd netiek pieņemti granulu pasūtījumi telefoniski un e-pastā", protams, rada emocionālu fonu domām par protekcionismu. Bet pieņemu, ka šie ieraksti ir īslaicīgi, un ražotājiem vietējie klienti atkal kļūs interesanti."

Latvijas mežu stāvoklis

Lai Latvijas mežus reāli varētu izmantot, par tiem jārūpējas augu dienu. Valsts meža dienests (VMD) veic meža sanitārā stāvokļa uzraudzību, lai novērtētu mežu veselības stāvokli un laicīgi atklātu kaitīgo organismu klātbūtni.

Meža kaitēkļi un koku slimības ir izplatītas dažādās meža ekosistēmās un rada zaudējumus meža apsaimniekošanā, tostarp tie var izraisīt mežaudžu bojāeju, to priekšlaicīgu izretināšanos, pieauguma zudumus, kā arī pazemināt koksnes, sēklu un citu meža produktu kvalitāti.

Jansons plašāk komentēja, kāds ir mežu stāvoklis Latvijā: "Latvijas mežu stāvoklis ir visai atbilstošs boreālo mežu dienvidu zonai. Latvija ir zeme, kurā tiešām ir vērts nodarboties ar koku audzēšanu mežā, tos audzējot, cērtot un mērķtiecīgi atjaunojot.

Sagaidāmās klimata pārmaiņas jo īpaši veicina izvēli par labu mežsaimniecībai – nākotnes klimatā Latvijā un citviet Ziemeļeiropā koki augs labāk,

atšķirībā no, piemēram, Eiropas dienvidiem, kur mežsaimniecība kā bizness, visticamāk, turpmāko 100 gadu laikā izzudīs.

Valsts varas atbalsts mežsaimnieku un meža īpašnieku iniciatīvām gan atbalsta pasākumu, gan likumdošanas modernizēšanas rezultātā visumā veicina izplatītā mīta kliedēšanu par to, ka cilvēki savas dzīves laikā, stādot mežā kokus, neredzot rezultātu. Tieši otrādi – cilvēki to redz un ir motivēti palielināt ieguldījumus mežsaimniecībā. Tādēļ nemitīgi uzlabojas Latvijas mežu ražība, veselība un kvalitāte.

Mežu stāvoklis no cilvēka skatpunkta, protams, joprojām nav ideāls – to ietekmē gan dažādas iepriekšējo paaudžu pieļautas profesionālas kļūdas, gan zināms nesaimnieciskums un naudas taupīšana uz nākamo cilvēku paaudžu rēķina.

Tomēr kopējo meža koksnes resursu apjoms Latvijā pieaug.

Līdzīgi pieaug arī cilvēku saimnieciskās darbības aktivitāte. Tajā pašā laikā samazinās koksnes daudzums, kas ik gadus atmirst vēja, sniega, bebru, kukaiņu un slimību ietekmē.

Latvijas mežos dzīvo koku koksnes apjoms jeb krāja ir 681 milj. m3. Gadā izaug 26,35 m3 koksnes. Cilvēki nocērt vai nozāģē 18,75 milj. m3 koksnes (ieskaitot koku mizu un galotnes, bet neskaitot zarus un celmus). Dabas radīto bojājumu rezultātā gadā aiziet bojā vismaz 5,31 milj. m3 koku. Daļu no tiem cilvēki izmanto savām vajadzībām, daļa sapūst mežā.

Koksnes apjoma bilances vienādojums apliecina, ka meža krāja Latvijā ik gadus šobrīd palielinās par 2.28 milj. m3.

Gadā cilvēki Latvijas mežos kokus cērt 4,46% no to platības, tai skaitā 1,55% mežaudzes nocērt vienlaidus atjaunošanas cirtē. 2,24% meža cilvēki kokus cērt kopšanas cirtēs, bet pārējos 0,67% - meža infrastruktūras uzturēšanai vai atsevišķu koku veidā mājsaimniecību vajadzībai. 95,54% mežu cilvēki gada ietvarā kokus necērt.

Pateicoties mērķtiecīgai mežsaimniecībai, īpaši - mežaudžu atjaunošanai un kopšanai, pieaug Latvijas mežu ražība. Koksnes pieaugums 20-50 gadu vecās mežaudzēs pēdējos 10 gados ir palielinājies par 10-20%, salīdzinot ar tāda paša vecuma mežaudzēm pirms 10 gadiem. Šāds rezultāts pārliecinoši atļauj nākotnē prognozēt ievērojami vairāk koksnes galvenās cirtes brīdī. Mežaudžu ražības pieaugums ir tas apstāklis, kam pateicoties īstenojas meža loma oglekļa dioksīda piesaistē un vispārējo klimata pārmaiņu mazināšanā.

No vecumstruktūras skatpunkta Latvijas mežos ir visai liela pieaugušu un pāraugušu (novecojošu) mežaudžu platība – vairāk nekā 1/5 daļa mežaudžu ir vecākas par vēsturiski ieviesto galvenās cirtes vecumu. Šī platība pēdējos 5 gados nav būtiski mainījusies un ir 0,7 milj. hektāri. Šajā mežaudžu kopā ietilpst arī meži, kuri nolemti dabas aizsardzībai - apmēram 10% no pieaugušo un pāraugušo mežu platības.

Kāpēc tiek meklēti risinājumi tikai tagad?

Jansons komentē, kāpēc, viņaprāt, tikai tagad ir aktualizējies šis jautājums, meklēti risinājumi, jo nozares profesionāļi runāja par izmaksām jau krietni agrāk.

"Aktualizācija noteikti ir kara sekas, kas ietekmē globālo pieprasījumu jeb veicina vispārēju Eiropas līmeņa ažiotāžu. Meža nozare Latvijā un tās produktu piedāvājums ir bijuši pietiekoši stabili. Pirms kara neesmu dzirdējis par būtiskām atjaunojamo energoresursu pieejamības problēmām Latvijā. Nebija jau problēmas arī ar gāzi."

Runājot par gaidāmo auksto sezonu, Mežzinātnes institūta "Silava" direktors ir cerību pilns, lai mūsu zemes dārgumi netiktu atdoti citiem: "Ceru, ka šķeldu vai granulu liktenis nepiemeklēs, piemēram, graudus vai ābolus – tie netiks visi tirgoti ārējos tirgos un Latvijas cilvēkiem nebūs jālauza galva, kur un kā nopirkt rudzu maizi vai no kā izcept ābolkūku."

Vai pēc būtības iespējams nodrošināt Latvijas siltumpatēriņu ar esošajiem koksnes enerģijas produktiem?

Zemkopības ministrijas pārstāvis 2021. gadā kādā intervijā minēja šādu frāzi: "Latvija var nodrošināt ar šiem koksnes enerģijas produktiem, kas ir šķelda un granulas, praktiski visu Latvijas siltumpatēriņu." Vai tas tā patiešām ir joprojām?

"Resursu ziņā var nodrošināt. Jautājums ir par resursu pieejamību jeb starpību starp faktiski pieejamo un vietējā tirgū nonākošo (paliekošo) biomasas apjomu. Teorētiski, piemēram, Latvijā baltalkšņu mežos, kuru ciršanu ar galvenās cirtes kritērijiem valsts neierobežo, ir ap 40 milj. kubikmetru koksnes. Tam var pieskaitīt vismaz 10 milj. m3 koksnes resursus aizaugošos laukos, grāvjos, ceļmalās un dzelzceļmalās.

Protams, mēs nezinām, cik daudz no šiem resursiem zemes īpašnieki ir gatavi uzreiz piedāvāt tirgū. To visu nosaka tikai un vienīgi cena, bet vienā rudenī visu Latviju no baltalkšņiem un krūmiem neattīrīsim.

Papildus tam, protams, jārēķina mežizstrādes atliekas - pietiekoši daudzi miljoni m3 ik gadus jeb apmēram 30% no koksnes krājas, kuru cilvēki nocērt. Papildus tam līdzīgs ir mežā paliekošo celmu biomasas apjoms, kuru faktiski neizmatojam nemaz.

No mežizstrādes atliekām ražo galvenokārt šķeldas. Bez tām Latvijā vēl rodas miljoniem kubikmetru zāģskaidu, mizu un cita veida kokrūpniecības blakusproduktu. Ja šos resursu miljonus salīdzina ar nepieciešamajiem energoresursu apjomiem, manuprāt, iznāk visai optimistiska bilde.

Kā zināms, esošo situāciju būtiski ietekmējis Krievijas iebrukums Ukrainā, un eksperti jau iepriekš pauda, ka ilgtermiņā sekas būs smagi jūtamas sabiedrībai un valstij kopumā. Un to paredzēt nebija iespējams.

Nule valdība informēja par rīcību, kādā veidā tiks samazināts energoresursu patēriņš dzīvojamo māju telpu apkures nodrošināšanai."

Labākais risinājums Latvijai

Šobrīd Latvijas centralizētajā siltumapgādē joprojām puse no izmantotā kurināmā ir gāze, otra puse – koksnes šķelda un granulas. Tomēr, kas Latvijai būtu labākais risinājums siltumapgādes nodrošināšanai nākotnē?

Jansons komentē: "Domāju, ka aizraušanās ar gāzes apkures veidošanu ir bijusi politiski motivēta un aizņēma noteiktus valsts reģionus. Tajā pašā laikā ir pietiekoši daudzi labi piemēri biomasas izmantošanai gan lielu pilsētu, gan mazpilsētu apkurē, īpaši Kurzemē un Zemgalē. Tā tik vajag turpināt."

Latvijā ir daudzi mežzinātnieku ieteikti risinājumi, kā palielināt biomasas piedāvājumu, piemēram, ātraudzīgo kārklu un koku hibrīdu audzēšana kokaugu plantācijās lauksaimniecības zemēs.

Tiklīdz būs politiskā griba, zemes īpašnieki uz to reaģēs visai strauji.

Vismaz tā tam vajadzētu notikt. Protams, ir zinātnieki, kuri saka – koksnes izmantošana enerģijas ražošanā ir vecmodīga un no tās esot jārada augstākas vērtības produkti. Tur ir liela taisnība, bet šo augstās raudzes produktu lietošana, pavadot Latvijas ziemu tumsā un aukstumā, var neizrādīties pārāk rožaina.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.