Uz Saeimu kandidē arī apsūdzētie. Kuros sarakstos viņu ir visvairāk? (5)

No publiski zināmajiem visvairāk apsūdzēto - pa diviem - ir JV, "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un "Katram un katrai" (KuK) sarakstos.

13. Saeimas laikā uz apsūdzēto sola tiesā ir nonākuši seši deputāti. Pirmais bija Konservatīvo pārstāvis, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks Juris Jurašs.

Apsūdzībā par valsts noslēpuma izpaušanu viņš divās instancēs ir attaisnots, taču prokuratūra spriedumu ir pārsūdzējusi. Septembra beigās gaidāms Augstākās tiesas Senāta lēmums, tāpēc atkal kandidējošajam Jurašam teorētiski ir iespējas vēlēšanu dienā būt jau bez apsūdzībām.

Bijušo partijas "KPV LV" līderu Artusa Kaimiņa un Ata Zakatistova ceļi šķīrās gan politikā, gan krimināllietā. Lai gan 2018. gada vasarā abi tika aizturēti lietā par iespējamām nelikumībām partijas finansēšanā, no lietas tika izdalīti divi citi procesi. Zakatistovs kopā ar uzņēmēju Tamužu tika apsūdzēts par naudas izkrāpšanu caur konsultāciju līgumiem, taču pirmajā instancē tika attaisnoti. Spriedums ir pārsūdzēts. Savukārt Kaimiņa apsūdzībā par grāmatvedības dokumentu viltošanu tiesvedība vēl turpinās. Bezpartejiskais deputāts vēlēšanās nepiedalās.

Pirms gada aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests aizturēja bijušo "saskaņieti" Jāni Ādamsonu. Vairākus mēnešus viņš pavadīja apcietinājumā, tad tika izlaists pret drošības naudu un kā drošības līdzeklis viņam piemērots arī liegums pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus. Šovasar lieta nonāca tiesā. No "Saskaņas" Ādamsons izstājās un vēlēšanās nekandidē.

Nekandidē arī "Attīstībai/Par!" deputāts Mārtiņš Bondars, kurš ar sievu Ievu Bondari ir apsūdzēti par iespējamu dokumenta viltošanu, lai nepieļautu, ka saistībā ar "Latvijas Krājbankas" civillietu tiktu apķīlāts abu laulāto kopmantā esošais nekustamais īpašums. Septembrī notika pirmā tiesas sēde, pēc kuras Bondaru pāris sarunās ar "de facto" neielaidās - ielēca auto un brauca prom.

Vienīgais šīs Saeimas gadījums ar mandāta zaudēšanu notiesājoša sprieduma dēļ ir saistīts tieši ar deputāta darbu, precīzāk, privilēģijām.

JV frakcijas pārstāvis Aldis Adamovičs, kurš ir Latgales partijas valdes loceklis, tika notiesāts par krāpšanu un dokumentu viltošanu, sodot viņu ar 6000 eiro naudas sodu un liegumu uz gadu un vienu mēnesi ieņemt Saeimas deputāta amatu.

Tiesa secināja, ka Adamoviča mērķis bija saņemt lielākas kompensācijas par dzīvokļa īri un degvielas tēriņiem nekā viņam pienācās, ievērojot reālos izdevumus. Izkrāpto summu - vairāk nekā trīs tūkstošus eiro - galvenokārt veidoja 450 eiro kompensācija vairāku mēnešu garumā par īri dzīvoklim, kurā reāli dzīvoja Adamoviča dēls. Salīdzinoši nelielu summu veidoja arī nepamatoti izdevumi par degvielu, taču epizodes ar to ir visai zīmīgas.

Piemēram, spriedumā aprakstīts kāds gadījums Preiļu benzīntankā. Liecinieks, kas anonimizētajā spriedumā nosaukts "persona SS", liecināja, ka 2019. gada rudenī, iespējams, pēc 24. oktobra, bija gadījums, kad Preiļu degvielas uzpildes stacijā viņa automašīnā tika iepildīta degviela, par kuru norēķinājās Adamovičs. Liecinieks nevarēja pateikt, kāds tieši degvielas daudzums toreiz tika iepildīts viņa automašīnā.

Arī no degvielas uzpildes stacijas videonovērošanas ieraksta redzams, ka pie degvielas sūkņa piebrauc pelēkas krāsas mikroautobuss, kura degvielas bākā tiek ievietota degvielas uzpildes pistole. Pēc brīža mikroautobuss pabrauc malā, bet degvielas uzpildes pistoli tikmēr rokās turpina turēt vīrietis, kurš vizuāli līdzinās Adamovičam.

Mikroautobusam seko vieglā automašīna , kuras degvielas bākā vīrietis ievieto degvielas uzpildes pistoli. Šis pats vīrietis degvielas uzpildes stacijas iekštelpās veic maksājumu. No sarunas starp Adamoviču un "personu SS", kura notikusi pavisam neilgi pirms degvielas uzpildes, izriet, ka sarunā abi vienojas pēc 15 minūtēm satikties un aizbraukt uz degvielas uzpildes staciju. Sarunas laikā Adamovičs arī saka: "Tad es tur bišķi sev ieliešu un tev ieliešu, cik tur, kādus četrdesmit tad", "persona SS" apliecina, ka piekrīt tam.

Tiesa secināja, ka no kopumā ielietajiem 52 litriem dīzeļdegvielas aptuveni 40 litri tika iepildīti "personas SS" automašīnā, bet aptuveni 12 litri - Adamoviča automašīnā. Par šo degvielu pilnībā norēķinājās Adamovičs un degvielas iegādi apliecinošo čeku iesniedza kompensācijas saņemšanai. "Adamoviča liecības, ka degvielas čeku kompensācijas saņemšanai viņš iesniedzis neuzmanības dēļ, tiesa vērtē kā pašaizstāvības versiju un mēģinājumu izvairīties no atbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu," teikts spriedumā.

Adamovičs pats kandidēt uz Saeimu šoreiz nevar, taču ir aktīvi iesaistījies JV vēlēšanu kampaņā Latgalē.

Saraksta līderis šai apgabalā ir Saeimas deputāts un bijušais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. No sešpadsmit "Jaunās Vienotības" kandidātiem Latgalē apsūdzības ir diviem - Saeimas deputātam Zakatistovam un Preiļu domniecei, bijušajai novada vadītājai Marutai Plivdai. Viņa apsūdzēta par to, ka ar vairākām citām Preiļu novada domes amatpersonām, iespējams, viltojusi aktu par atjaunotās domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Lietas skatīšana pēc būtības vēl īsti nav sākusies.

Pret abiem apsūdzētajiem kandidātiem JV ir diezgan saprotoša, izriet no Kozlovska paustā: "Nu jā, ja mēs runājam par Zakatistova kungu, tad pirmajā instancē viņš tika attaisnots, un, runājot par Marutu Plivdu, arī viņai tā tiesa tiek atlikta, atlikta, atlikta... Nu, teiksim, izrunājot par to, viņa uzskata, ka viņa nav neko izdarījusi, kas būtu tāds, viņasprāt, ka viņa varētu tikt notiesāta. Viņai ir arī liels atbalsts, kad viņa startēja pašvaldību vēlēšanās Preiļos, būdama jau arī tādā statusā. Par viņiem pašlaik mums nav pamata arī uzskatīt, ka viņi nevarētu piedalīties."

Pa diviem apsūdzētajiem ir vēl divu partiju sarakstos.

Partijas KuK Rīgas saraksta trešais numurs Aivars Strakšas ir apsūdzēts lietā, kurā KNAB bija lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) amatpersonām

par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. KNAB ieskatā, sešu gadu garumā uzņēmumam nodarīti pusotru miljonu eiro lieli zaudējumu, LDz valdes locekļiem darbojoties un saņemot algas arī jaunā izpildinstitūcijā - Prezidentu padomē.

Savukārt KuK Rīgas saraksta devītais numurs, bijušais diplomāts Rūdolfs Brēmanis ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, krāpšanu un valsts līdzekļu piesavināšanos vairāk nekā 100 000 eiro apmērā laikā, kad strādājis Latvijas vēstniecībā Apvienotajos Arābu Emirātos.

Strakšas ir partijas valdē, bet Brēmanis - sens tās līdera Alda Gobzema atbalstītājs, tāpēc viņu iekļaušana vēlēšanu sarakstos esot pašsaprotama, skaidro KuK valdes locekle, Saeimas deputāte Karina Sprūde. Viņa domā, ka ar Strakšas esot notikusi politiska izrēķināšanās: "Ja tas būtu vienkāršs parasts cilvēks, kas atnāk no kaut kāda mazumtirdzniecības veikala un viņam ir tik milzīga krimināllieta - tas ir viens stāsts. Bet šeit skaidrs, ka cilvēks bija amatpersona lielā koncernā, "Dzelzceļā". Skaidrs, ka tur bija politiska izrēķināšanās, tur ir ļoti ilgs stāsts... (..)

Par Brēmani - nu, skaidrs, ka cilvēkam jāpierāda, ka viņš nav vainīgs, nu un viss. Kamēr nav šī tiesas lēmuma, mēs nevaram viņu vērtēt. Redzot, cik daudz viņš ir ieguldījis mūsu partijā, cik daudz viņš mums palīdzēja, gan organizēja "Rododendru", mēs nevaram nenovērtēt šo cilvēku, kas tiešām cīnījās gan par brīvprātīgu vakcināciju, gan par daudziem jautājumiem. Un mēs viņu novērtējam."

Divi apsūdzētie sarakstos ir arī partijai LPV.

Partijas un arī Rīgas saraksta līderis Ainārs Šlesers tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas lietā pirmajā instancē apsūdzībā par krāpšanu gan ir attaisnots.

Ziemā lietu apelācijas kārtībā sāks skatīt Rīgas apgabaltiesa. Savukārt pirmajā instancē decembrī sāks skatīt lietu, kurā par krāpšanu apsūdzēts bijušais Jēkabpils mērs, tagad domnieks Aivars Kraps, kas ir LPV ceturtais numurs Zemgalē.

Pirms gada Jēkabpils novada domē Kraps tika ievēlēts no "Latvijas attīstībai", bet šovasar partiju pameta un iestājās pie Šlesera, kur viņam par apsūdzību neko nejautāja, stāsta pats kandidāts: "Es domāju, ka par manu lietu partijas vadība bija lietas kursā arī līdz mēs runājām par sadarbību šajā partijā. Tā kā atsevišķi speciāli mēs šo jautājumu noteikti nebijām izrunājuši. Un tā kā man, kā jūs zināt, pilnīgi visi liegumi tika atcelti šī gada sākumā - jelkādi liegumi, gan tikties, gan izbraukt no valsts, gan ieņemt jelkādu amatu... Līdz ar to es neuzskatu sev par šķērsli startēt vēlēšanās."

Starp apsūdzētajiem kandidātiem vēl pieminams arī partijas "Tautas varas spēks" Vidzemes saraksta līderis Jānis Sondars, kurš ir pirmajā instancē notiesāts par žurnālistes Ingas Spriņģes vajāšanu.

Šis Saeimas sasaukums ir neparasts arī ar to, ka tā laikā uz apsūdzēto sola sēdās bijušais valdības loceklis un tieši saistībā ar ministra darbu. Rīgas pilsētas tiesa šonedēļ sāka skatīt lietu pret bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli (A/P!), kuru prokuratūra apsūdz par bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtījuma nenodrošināšanu.