Latvijas iedzīvotājus no bargajiem rēķiniem neglābs ES enerģijas krīzes risinājumi (2)

Līdz šim ES dalībvalstis katra atsevišķi meklējušas veidus, kā palīdzēt iedzīvotājiem samaksāt pieaugošos elektrības un apkures rēķinus. Tagad aktīvi iesaistījusies arī Eiropas Komisija, kas cer līdz mēneša beigām pieņemt visām dalībvalstīm saistošu regulējumu. Pēc diskusijām ar valstu ministriem, komisija publicējusi savu pasākumu plānu.

Galvenie virzieni ir divi - samazināt elektrības patēriņu, kā arī pārdalīt energokompāniju negaidīti augsto peļņu, lai palīdzētu patērētājiem - gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Kopējo summu, ko varētu pārdalīt, Komisija aplēš ap 140 miljardiem eiro.

"Šajos laikos ir nepareizi saņemt rekordlielu peļņu, kas gūta no kara un uz patērētāju rēķina. Šajos laikos ar peļņu ir jādalās, un tai ir jānonāk pie tiem, kam tā visvairāk vajadzīga," šonedēļ uzrunā Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Arī Latvijas galvenais elektrības ražotājs "Latvenergo", pārdodot hidroelektrostaciju lēti saražoto elektrību, gada pirmajos sešos mēnešos strādājis ar rekordlielu peļņu - iegūti nepilni 142 miljoni eiro. Latvijai iepriekš bija bažas, ka regulējums varētu likt daļu "Latvenergo" peļņas atdot citu valstu grūtībās nonākušo kompāniju atbalstam, tomēr tagad skaidrs, ka nauda paliks valsts rīcībā.

"Latvenergo" un Ekonomikas ministrija gan atzīst - Latvijas gadījumā tas neko nemaina, jo "Latvenergo" peļņa arī līdz šim nonākusi valsts budžetā.

"Latvenergo" jau pieder valstij, un visas dividendes ir valsts rīcībā. Mūs tieši šis regulējums tik daudz neietekmē," norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. 

"Ekspertu līmenī mēs vērtējam, cik tas attieksies uz "Latvenergo", bet kopumā jāsaka, ka šis mūsu ieskatā nav tas veiksmīgākais pasākums, kas dotu tieši Latvijai būtisku ieguvumum" vērtē Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns piebilst.

"Latvijas gāzes" rekordpeļņu pārdale neskars

Rekordaugstu peļņu šogad ieguvis ne tikai "Latvenergo", bet arī Krievijas "Gazprom" daļēji piederošā "Latvijas gāze". Krievijas izraisītā kara Ukrainā dēļ gāzes cena kāpa, kā rezultātā kompānija pirmajos sešos mēnešos nopelnījusi gandrīz 85 miljonus eiro, kas vairākkārtīgi pārsniedz citu gadu pirmā pusgada rādītājus.

Tā kā "Latvijas gāze" ir tikai tirgotājs, nevis gāzes ieguves vai pārstrādes uzņēmums, tās peļņu regulējums esošajā versijā neskars. Ekonomikas ministrija vēl vērtēšot, vai ieteikt komisijai izmaiņas, lai peļņas pārdale attiektos arī uz "Latvijas gāzi".

"Lai saprastu komisijas jēgu tam regulējumam, ir jāsaprot arī šie pamatojošie dokumentu. Tāpēc ir svarīgi, ka šobrīd kolēģi strādā ar komisijas ekspertiem, mēģina saprast, kāpēc tieši šāds piedāvājums ir nācis no viņu puses," norāda Šaicāns.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš tikmēr uzskata, ka "Latvijas gāzes" neiekļaušana regulējumā esot saprotama, un iesaka Latvijai kompānijas peļņu neaiztikt. Viņš norāda - lai gan pirmais pusgads "Latvijas gāzei" bijis finansiāli veiksmīgs, nevar zināt, kā situācija turpināsies. Kompānijai vajadzēšot naudu, lai turpmāk spētu iepirktu gāzi.

 ""Latvijas gāze" būtu tas potenciālais uzņēmums, kurš iegādāsies gāzi Katarā, ASV, Nigērijā, Norvēģijā. Pagaidām jāatstāj viņam šī spēja. Mēs nevaram vienkārši pazudināt jau darbojošos mehānismu," saka Ozoliņš.

Ekonomikas ministrija skeptiska par taupības pasākumiem

Ozoliņa vērtējumā būtiskāk par peļņas pārdali ir taupīt elektrību. Eiropas Komisija plāno ieteikt dalībvalstīm samazināt patēriņu par 10% līdz marta beigām, savukārt kā obligāts uzdevums būs elektrības cenas pīķa stundās patēriņu samazināt par 5%.

"Tas ir pats efektīvākais no visiem [pasākumiem], un tas patiešām ir balstīts uz reāliem mērījumiem.

Ja mēs paskatītos iepriekšējos divus gadus, kādas bija cenas un patēriņa saistība ar Covid-19 ierobežojumiem, tad mēs redzējām fantastiski zemas elektrības cenas, un tās brīžiem bija pat negatīvas. Tieši tādēļ, ka piedāvājums apmierināja pieprasījumu," norāda enerģētikas eksperts.

Ekonomikas ministrija pret obligātiem taupības pasākumiem ir skeptiska. Neesot saprotams, kā tieši patēriņa samazinājums ietekmēs elektrības cenas aprēķinu biržā par labu patērētājam. Ja taupība būs jāievieš, visticamāk, par patēriņa samazinājumu valsts maksās kompensācijas. Elektrības pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka šāda kārtība Eiropā nav nekas jauns. To gan parasti izmanto gadījumos, ja kādā brīdī pietrūkst jaudas, nevis cenas regulēšanai.

"Piemēram, gadījumā, ja ir zudusi ģenerācija, pārvades sistēmas operatoram var būt noslēgti līgumi ar lielākajiem patērētājiem, kuri paredz par noteiktu kompensāciju, ka šie patērētāji uz noteiktu laiku atslēdz patēriņu. Bet šāda veida instrumentus var organizēt arī citas institūcijas," norāda Junghāns.

Ekonomikas ministrijas pārstāvis Šaicāns atturas atbildēt, vai plāns Latvijai ir izdevīgs, vai nav. Vispirms esot jāizpēta detaļas. Tomēr redzams, ka papildu naudu instrumenti nedos, kā arī nav skaidras pārliecības, ka pasākumi ietekmēs cenas.

Latvija sarunās Briselē iestājās par dabasgāzes atsaistīšanu no elektrības cenas, kā arī dabasgāzes cenas griestu noteikšanu. Ja ne visiem, tad vismaz Krievijas gāzei. Tomēr valstis par to nav varējušas vienoties, baidoties, ka gāzes piedāvājums samazināsies vēl vairāk.

Pret cenu griestiem iebildusi arī ārpus Eiropas Savienības esošā Norvēģija, kas tagad ir lielākā dabasgāzes piegādātāja Eiropai.

Enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis atzīst, ka griestu noteikšana būtu riskanta, jo Eiropas Savienības noteikto cenu citi pircēji, piemēram, Āzijas valstis, varētu pārsolīt.

"Resursus bieži vien iegādājas tieši tas pircējs, kas ir gatavs par tiem maksāt vairāk, savukārt skopākais pircējs var palikt bešā. Man šobrīd ir ļoti grūti iztēloties pat kādu skaidru risinājumu, kā piespiest ārvalstu dabasgāzes piegādātājus Eiropas Savienības tirgū pārdot [dabasgāzi] zem tirgus cenas," saka Valdmanis.

Ekonomikas ministrija norāda, ka risinājums varētu būt griestus pielīdzināt citu reģionu cenām, lai panāktu vismaz to, ka Eiropas patērētāji par gāzi nemaksā dārgāk par citiem.

Šobrīd starp dalībvalstīm diskusijas turpinās. {aredzēts, ka gala vienošanās par pasākumiem būs mēneša beigās ministru sanāksmē.

Tā kā Eiropas Savienības kopējiem pasākumiem Latvijā lielas ietekmes, visticamāk, nebūs, par rēķinu samazināšanu turpina domāt valdība. Priekšlikumu par siltuma tarifu griestiem šobrīd izstrādā Ekonomikas ministrija. EM parlamentārais sekretārs Andris Čuda Latvijas Televīzijai šonedēļ teica, ka iespējamais slieksnis, virs kura apkuri pilnībā apmaksātu valsts, varētu būt ap 150 vai 160 eiro par megavatstundu. Cik tas valstij varētu izmaksāt, ministrija vēl nevarēja pateikt.