Mikroplastmasa ir mazi plastmasas gabaliņi, kas piesārņo gaisu, okeānus un pārtiku, ko mēs ēdam. Zinātnieki ir atklājuši, ka mūsu asinsritē ir mikroplastmasa, taču vēl nav skaidrs, cik tas ir bīstami cilvēku veselībai, vēsta medijs "Insider".
Kas ir mikroplastmasa?
Mikroplastmasa ir sīkas plastmasas daļiņas (līdz piecu milimetru izmērā), kas veidojas, sadaloties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas pudelēm vai maisiņiem.
Mikroplastmasas daļiņas var tikt pievienotas produktiem arī to ražošanas laikā, piemēram, kosmētikas līdzekļos kā abrazīvās daļiņas. Tāpat mikroplastmasas daļiņas atdalās no sintētiskā apģērba mazgāšanas laikā. Mikroplastmasa saglabājas vidē ļoti ilgu laiku, nonākot gaisā, augsnē, ūdeņos.
Pēc Nīderlandes Universitātes vides un veselības profesora Dika Vethāka teiktā, daži no galvenajiem mikroplastmasas avotiem ir:
- Vienreizlietojamie priekšmeti, piemēram, plastmasas maisiņi.
- Sintētiskās apģērba šķiedras.
- Riepas.
- Krāsas un pārklājumi.
- Emisijas no rūpnīcām.
Mikroplastmasu mērķtiecīgi pievieno arī dažādiem ādas kopšanas līdzekļiem, īpaši skrubjiem.
Primārā mikroplastmasa
- Nelieli gabaliņi tiešā veidā nonāk apkārtējā vidē.
- No okeānos atrodamiem mikroplastmasas atkritumiem veido 15-31%.
- Galvenie avoti: sintētisko apģērbu un tekstilmateriālu mazgāšana (veido 35% no primārās mikorplastmasas).
- Riepu nodilums braukšanas laikā (28%).
- Speciāli ražota un pievienota kosmētikas un higiēnas izstrādājumiem konkrētā nolūkā, piemēram, pīlinga lodītes sejas skrubjos (2%).
Sekundārā mikroplastmasa
- Rodas, noārdoties lielākiem plastmasas priekšmetiem, piemēram, plastmasas maisiņi, pudeles vai zvejas tīkli, virves.
- Aprēķināts, ka aptuveni 69-81% no kopējā mikroplastmasas atkritumu daudzuma jūrās un okeānos veido sekundārā mikroplastmasa.