Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

VIDEO "Sajūta bija, ka zeme tūlīt atvērsies." Projekta "Iznākt ārā no skapja!" dalībnieka Dana stāsts

Foto: Ekrānuzņēmums no video

Projekta "Iznākt ārā no skapja!" ietvaros četri cilvēki dalās savā pieredzē un emocijās, kāds ir bijis ceļš, "iznākot no skapja" jeb pieņemot savu vai sava bērna identitāti. Dans ir viens no projekta dalībniekiem, kurš dalījies ar savu stāstu.

Transcilvēkiem nereti sanāk iznākt no skapja divreiz

Intervijā Dans atklāj, ka no skapja nācies iznākt vairāk nekā vienu reizi un reakcijas bijušas dažādas. Taču pats pirmais solis bija saprast, ka viņam patīk meitenes.

"To es sapratu trīspadsmit gados, jo es iemīlējos vienā savā draudzenē. Un tad man salikās filma kopā," stāsta Dans.

"Es sapratu, ka tās visas meitenes, kuras es vienkārši ieraudzīju un nosaucu to par pieķeršanos, tas viss īstenībā bija kaut kādas iekšējās sajūtas, ka man simpatizē tieši šī cilvēku grupa un neviena cita."

Video: Dana stāsts

Ieslēdzās lampiņa galvā

Danam sevi izprast palīdzēja arī video, kas ievietoti vietnē "Youtube".

"Mani pie "Youtube" pievilka tieši tas, ka tur ir cilvēki, kuri stāstīja par tām pašām sajūtām, kuras bija man. Es aizvien vairāk un vairāk sāku skatīties, vienkārši divas stundas nepārtraukti skatījos tos video. Un es sapratu, ka tas konkrētais transčalis runā tieši to pašu, ko es jūtu."

"Vienā brīdī man ieslēdzās lampiņa galvā, es atgāzos krēslā atpakaļ un sapratu - man liekas, ka es esmu trans."

Paveicās, ka saprata

Dans pirmajai atzinās savai tā laika labākajai draudzenei un atminas, ka viņa bija ļoti saprotoša.

"Viņa jautāja: "Tātad tu gribi, lai es tevi saucu par Danielu?" Es atbildēju: "Jā!" "Un tu gribi, lai es tevi saucu "viņš"?" Es atbildēju: "Jā..."

Un viņa vienkārši atbildēja: "Okei" un turpināja spēlēt spēlītes telefonā," atminas Dans.

"Tas, ka mana pirmā iznākšana no skapja bija tik mierīga un pieņemoša, ir vienkārši fenomenāli. Man vienkārši paveicās dzīvē.

Es jau nemainījos kā cilvēks. Es vienkārši iznācu no skapja, jo sapratu kādu jaunu lietu par sevi, jaunu vārdu, kā sevi raksturot."

Mamma uztvēra mierīgi, ar tēti bija sarežģītāk

Dans stāsta, ka arī viņa mamma šo vēsti uztvēra mierīgi un pieņēma to. Ar tēvu gan negāja tik viegli.

Dana tēvs kādu laiku bija dzīvojis Īrijā, kur tieši tika legalizētas viendzimuma laulības. Kādā reizē tēvs esot paudis, ka visus LGBTQ+ kopienas cilvēkus "vajadzētu savākt uz vientuļas salas un tur arī atstāt", kas Danu ļoti sadusmoja.

"Tas man bija pēdējais piliens, es savācu savas mantiņas. Dusmas bija tādas, kādas es vispār dzīvē reti jūtu," atminas Dans. "Gāju jau ārā, pagriezos pret viņu un pateicu: "Tu vēl mani uz to vientuļo salu aizsūti!" Tad aizcirtu durvis, aizgāju."

Savu tēvu pēc strīda viņš ignorēja divas nedēļas. "Tas bija laiks, ko man vajadzēja, lai sagremotu to, ka tā pirmā reakcija bija tik slikta."

Tomēr tētis esot zvanījis mammai, vaicājot, vai viņa to par savu meitu ir zinājusi. "Viņa teica: "Nu, jā, es zināju. Un ko tagad? Vai tagad ir notikusi katastrofa, zeme ir atvērusies vai kas?"" stāsta puisis.

Publicēja video ar trīcošām rokām

"2018. gada 1. janvārī es ieliku "Youtube" video, iznākot no skapja kā trans. Pastāstīju, kas tā lieta vispār ir un kas tagad būs ar mani, un kas vispār notiek.

Video publicēju, nospiedu pogu ar trīcošu pirkstu. Sajūta bija, ka tūlīt zeme atvērsies, bet nu īstenībā nemaz nebija tik traki."

Dans šo video nosūtīja arī saviem vecākiem, tomēr atbildi no viņiem nesaņēma.

"Zinu, ka viņi noskatījās, jo māsa man par to ziņoja. Atbilde - nulle. Reakcija - nulle. Labais stāsts ir tajā, ka mani vecāki zina: ja man ir kaut kāds mērķis, kaut kāda liela lieta, kas notiek manā dzīvē, es to darīšu tik un tā. Un man ir pilnīgi vienalga, ko mans dzimtas koks teiks par to. Es darīšu to un viss. Tas tā arī bija ar trans lietu un dzimuma pāreju."

Neskatoties uz to, Dans ir pārliecināts, ka mammai svarīgākais ir dēla labklājība.

"Lai gan neesam tā dziļi ar mammu runājuši par manu būšanu trans, es zinu, ka viņai galvenais ir, lai ar mani viss ir kārtībā, lai ar manu veselību viss ir kārtībā un lai man dzīvē viss ir kārtībā."

Vislabākais bija savu cilvēku atrašana

"Lai gan vajadzēja tādu ilgāku ceļojumu kā pa kalniem un pa lejām, mani vecāki joprojām ir pieņemoši un es domāju, ka būs arī turpmāk," saka Dans.

"Personīgi vislabākais, kas manā dzīvē notika, pateicoties iznākšanai no skapja, bija savas komūnas atrašana, savu cilvēku atrašana. Tad, kad es iznācu no skapja kā trans, nebija informācijas vispār par neko.

Un tad, kad tu atrodi savus cilvēkus, tad cilvēki var dalīties ar savu pieredzi. Viennozīmīgi tas palīdz saprast, ka tu neesi viens savā ceļojumā,

savā cīņā, un vislabākais, kas notika ar mani, ir cilvēku atrašana, kā rezultātā es esmu tur, kur es esmu."

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka projekts ir četru video stāstu sērija, kurā projekta varoņi - Anna, Dans un Andrejs, kā arī mamma Everita - dalās savā pieredzē un emocijās, kāds ir bijis ceļš, "iznākot no skapja" jeb pieņemot savu vai sava bērna identitāti. Sākot no "iznākšanas" ar "Facebook" vai "Youtube" video bloga ieraksta palīdzību un pirmās skolas mīlestības, visbeidzot ar to, ka "iznākt" nemaz nav bijis nepieciešams, jo mamma vienmēr ir zinājusi.

"Pieņemt pašam sevi jau tā ir ārkārtīgi liels izaicinājums katram no mums neatkarīgi no savas dzimuma vai seksuālās identitātes, vēl grūtāk to darīt vienam, tāpēc procesā īpaši svarīgs ir pašu tuvāko - ģimenes - atbalsts.

Ar šo projektu mēs gribam darīt zināmu, ka jūs - LGBTQ kopienas jaunieši un viņu ģimenes - neesat vieni, un labākais, ko jebkurš vecāks var darīt, ir vienkārši mīlēt un pieņemt savus bērnus tādus, kādi viņi ir," stāsta LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis.

Projektu īsteno LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka". Projektu atbalsta Īrijas vēstniecība Latvijā un TVNET GRUPA.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu