15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis rīkojumu par disciplinārlietas ierosināšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu.
Finanšu ministrs atstādina no amata VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi (6)
Rīkojums ir izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz nesenajām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēšanām VID Nodokļu un muitas policijā, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku darbinieku aizturēšanām.
Reirs norāda, ka ir aizturēta organizēta noziedzīga grupa, kas sastāv no augsta līmeņa VID darbiniekiem. Aizturētie, kuriem tiesa ir piemērojusi apcietinājumu, nav nekādi zema līmeņa inspektori vai kāds atsevišķs muitnieks, bet ļoti augsta līmeņa amatpersonas, kas strādā tiešā pārvaldes direktora vadībā, kurš savukārt pakļaujas tieši ģenerāldirektorei.
Papildus finanšu ministrs ir uzdevis lemt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku, ņemot vērā nesenās KNAB aizturēšanas VID Nodokļu un muitas policijā.
"Noziegumi, par kuriem šīs amatpersonas ir aizturētas, arī ir paši nopietnākie, kādus amatpersona vien var pieļaut. Šādā situācijā nav iedomājams, ka iestāde varētu izlikties, ka nekas nav noticis un turpināt mierīgi strādāt tālāk," uzsver Reirs.
Dienesta pārbaudē esot secināts, ka VID ģenerāldirektores Jaunzemes rīcība ir vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana. Tā rezultātā, iespējams, esot nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm, un Jaunzemes rīcībā esot saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā noteiktā disciplinārpārkāpuma pazīmes.
Reirs uzskata, ka šādi noziegumi ir varējuši notikt, tikai tāpēc, ka pastāv lieli trūkumi iekšējās kontroles mehānismos un uzraudzībā. Reira ieskatā, ir nepieciešama detalizēta izmeklēšana par to, kā kaut kas tāds iestādē ir iespējams, tāpēc viņš pieņēmis lēmumu no ceturtdienas atstādināt VID ģenerāldirektori no amata pienākumu pildīšanas.
Tāpat Reirs norāda, ka VID ģenerāldirektore jau divas reizes ierēdņa novērtēšanā esot saņēmusi zemu novērtējumu.
"Pašlaik nav iespējama nekāda tālāka izvairīšanās no atbildības, kā arī nav pieļaujama darba pienākumu pildīšana, lai netraucētu disciplinārlietas gaitai," uzsver finanšu ministrs.
Par VID ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju iecelta ģenerāldirektores vietniece, Informātikas pārvaldes direktore Indra Kārkliņa.
Jau ziņots, ka KNAB izmeklētajā lietā par apsūdzību safabricēšanu un mēģinājumu no kokrūpnieka, "Stiga RM" īpašnieka Andra Ramoliņa izspiest 100 000 eiro kukuli varētu būt iesaistīti politiķi no partiju apvienības "Attīstībai/Par!", izriet no cietušā teiktā.
Uz "TV3 Ziņu" jautājumu, vai noziedzīgajai grupai varētu būt saistība ar kādiem "Attīstībai/Par!" politiķiem, Ramoliņš atbildēja: "Tur varētu būt saistība, jā."
Viņš gan nenosauca konkrētu politiķu vārdus, jo parakstījies par informācijas, kas iegūta operatīvā ceļā, neizpaušanu. TV3 raidījums "Nekā personīga", vēstot par šo lietu, iepriekš demonstrēja kadrus ar "Attīstībai/Par!" politiķi Edgaru Jaunupu. Arī raidījums gan nenosauca neviena politiķa vārdu. Jaunups aģentūrai LETA apgalvoja, ka viņam nav nekādas saistības ar šo lietu un ka viņš nepazīst tajā minētās personas.
Tāpat ziņots, ka noziedzīgajā grupā ietilpa arī VID nodokļu un muitas policisti.
KNAB augusta izskaņā veica kriminālprocesuālās darbības vairākos objektos, tostarp VID. Šīs izmeklēšanas darbības tika veiktas jūnijā sākumā sāktajā kriminālprocesā aizdomās par iespējamu kukuļņemšanu lielā apmērā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Kriminālprocesa laikā tika aizturētas trīs personas, bet vēl divām personām tika noteiktas tiesības uz aizstāvību. Divām no šīm personām tika piemērots apcietinājums.
KNAB sīkāku informāciju par šo lietu nesniedza, bet aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lietā tika apcietināts VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kādas nodaļas vadītājs Intars Štālbergs. TV3 vēsta, ka viņš un otra apcietinātā persona drošības līdzekli pārsūdzēja, taču tiesa atteikusi to mainīt.
Ramoliņa uzņēmums "Stiga RM" pērn spējis būtiski audzēt apgrozījumu - no 24 miljoniem eiro 2020.gadā līdz 43 miljoniem pērn, liecina "Firmas.lv" informācija. Arī uzņēmuma peļņa būtiski augusi - no nepilniem 2 miljoniem eiro līdz 9,4 miljoniem eiro 2021.gadā.
Raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka pagājušā gada rudenī uzņēmējs saņēmis signālus, ka pret viņu tiekot gatavota pasūtījuma krimināllieta. Pēc dažiem mēnešiem Ramoliņu tiešām uzmeklējusi Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja un informējusi, ka pret uzņēmēja ģimenes uzņēmumiem esot sākts kriminālprocess.
"Man visus tos nosacījumus izstāstīja - arestēt visu, kas pieder mums, nevis kā juridiskām personām, bet kā fiziskām personām.
Obligāti ir jāaiztur mani uz 48 stundām, tas ir pats, pats mazākais. Un lai pasūtījuma izpildes brīdī viss būtu nopludināts presei. Tas pats lielākais uzsvars bija uz šo maksimālo publicitāti. Jo tas var kaitēt mums kā uzņēmējiem," viņa rīcībā esošo informāciju izklāstīja Ramoliņš.
VID amatpersona uzņēmējam izteikusi piedāvājumu - ja viņš samaksāšot, varēšot vienoties par aizturēšanas laiku un kratīšanām un tām sagatavoties. Par to pieprasīti 100 000 eiro.
Pēc raidījuma rīcībā esošajām ziņām, apcietinājumā saistībā ar kukuļņemšanas lietu nonākusi arī VID darbiniece Inita Lūre, kura Finanšu policijā strādājusi no 2005.gada. VID viņa bijusi arī Pirmās izmeklēšanas daļas vadītāja vietniece.
Štālbergs dienestā strādājis kopš 2018.gada. Šī gada augustā īsi pirms aizturēšanas viņu paaugstināja amatā par Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas Pirmās izmeklēšanas nodaļas vadītāju. Tagad viņš no amata pienākumu pildīšanas atstādināts.
KNAB kratīšanas notikušas arī vēl vienas VID amatpersonas - Jāņa Akmentiņa - mājās. Šis kādreizējais Valsts drošības dienesta darbinieks Nodokļu un muitas policijā strādāja par izmeklētāju.
Savukārt uzņēmējam esot zināms, kas stāvot aiz šī pasūtījuma - to esot atklājusi pati VID darbiniece, sakot, ka darbojas pie varas esoša politiskā spēka pazīstama "pelēkā kardināla" uzdevumā. Konkrētā pasūtītāja vārdu uzņēmējs tomēr nav atklājis, atsaucoties uz izmeklēšanas noslēpumu.
Prokuratūra ir apstiprinājusi, ka pret uzņēmēja Ramoliņa ģimenes uzņēmumiem patiešām bijis ierosināts safabricēts kriminālprocess. Prokurors šo Nodokļu un muitas policijas izmeklētāja nelikumīgo lēmumu divus mēnešus vēlāk atcēlis.