15. septembrī projekta "Iznākt ārā no skapja!" ietvaros tika prezentēta četru video stāstu sērija, kurā cilvēki dalās savā pieredzē un emocijās, kāds ir bijis ceļš, "iznākot no skapja" jeb pieņemot savu vai sava bērna identitāti. Andrejs ir viens no projekta dalībniekiem, kurš dalījies ar savu stāstu.
Bērnības atmiņas un traumas
Intervijā Andrejs stāsta, ka no bērnības atceras ne visai patīkamas situācijas, kuras raksturo kā traumas.
"Kaut kāda nesaprašana ar vienaudžiem noteikti. Es augu kopā ar savu brāli, kas ir vecāks par mani. Un no viņa puses noteikti bija situācijas, kad viņš pamanīja, ka varbūt es neesmu tik vīrišķīgs priekš viņa standartiem.
Video: Andreja stāsts
Un noteikti viņš man varēja aizrādīt vai pat teikt: "Kāpēc tu tā dari, kāpēc tu tā sēdi, kāpēc tu tā tur uzvedies?" Tādas lietas noteikti bija," viņš stāsta.
"Iznākšana no skapja"
Viņš norāda, ka ar vienu reizi, "iznākot no skapja" nav pieticis. Andrejs turpina: "Man liekas, ka tas arī nav vienas reizes stāsts. Man liekas, ka katru reizi, kad tur satiec jaunu cilvēku, tev notiek tas coming out ["iznākšana no skapja"], kad par sevi kaut ko pastāsti.
Un ar vecākiem bija tā, ka es biju pārliecināts, ka savā dzīvē es nekad viņiem nepateikšu par to, ka es esmu gejs, jo man vienmēr bija bail par to, ka mani neakceptēs, un ar to, ka es to teikšu, es viņiem nodarīšu pāri.