Nevar vienoties par izņēmumiem uzturēšanās atļauju anulēšanā

"Latvijā esmu gadu. Atbraucu pagājušā gada oktobrī. Atsaucos darba piedāvājumam," raidījumam stāsta kāda baltkrieviete, kura vēlas palikt anonīma, baidoties no Aleksandra Lukašenko represīvajām iestādēm. Viņa ir norūpējusies par savu iespēju palikt Latvijā.

Sievietei, kas strādā Latvijā, lielā IT kompānijā, uzturēšanās atļauja jāpagarina katru gadu, bet Saeimā finiša taisnē iegājušās diskusijas par jaunu liegumu iebraucējiem no Krievijas un Baltkrievijas. Viņa stāsta, ka Baltkrievijā atgriezties nevar, jo pirms diviem gadiem piedalījās protestos pret vēlēšanu viltošanu.

“Baltkrievi, īpaši tie, kas nebija vienaldzīgi, kas aktīvi piedalījās un izrādīja savu pilsonisko pozīciju, noteikti nav vainīgi pie tā, kas notiek starp Ukrainu un Krieviju. Jā, mēs saprotam, ka mūsu valsts piedalās šajā briesmīgajā un netaisnīgajā karā, un es saprotu, ka ir grūti tikt skaidrībā, kurš ir labs baltkrievs un kurš slikts, bet noticiet, mūsu valsti savā ziņā arī ir okupējuši cilvēki, kas pašlaik ir pie varas, un viedokļa izteikšana, iziešana ielās pret karu, tas ir drauds dzīvei. Imigrantam atgriešanās Baltkrievijā ir drauds dzīvei,” viņa saka.

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem jau kopš aprīļa Latvijā neizsniedz jaunas uzturēšanās atļaujas. Tagad ir politiskā griba ierobežot arī esošo atļauju pagarināšanu, taču valdības koalīcija nav spējusi panākt kompromisu, tāpēc Saeimā iesniegti divi atšķirīgi likumprojekti.

Vienu – mērenāku - izstrādājusi Iekšlietu ministrija un atbalstījis Ministru kabinets, otru – radikālāku variantu - uzrakstījuši Nacionālās apvienības un “Konservatīvo” deputāti.

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons (A/P!) neslēpj, ka ministrijas sagatavotais variants paredz vairāk atrunu, kādos gadījumos termiņuzturēšanās atļaujas varētu tikt saglabātas: “Mēs nevaram neievērot ES direktīvas, kuras mums nosaka zināmas saistības, kā arī uzskatu, ka tos iedzīvotājus, kurus mēs kā valsts esam apņēmušies, cilvēkus aicinājuši šeit gan strādāt, gan pārvietot savus biznesus un meklēt šeit patvērumu, ņemot vērā visus notikumus kaimiņvalstīs, tad mums ir kaut kādas saistības. Tas arī ir iestrādāts mūsu normās. Ir vesela virkne ar ierobežojumiem.”

Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava uzskata, ka ministrijas sagatavotie grozījumi ir “absolūti kosmētiski, kas lietas būtību nerisinās.” Deputāts pārmet, ka ministrija paredzējusi jaunus izņēmumus, kas ļautu termiņuzturēšanās atļaujas saglabāt.

“Konservatīvo” deputāts Krišjānis Feldmans pauž, ka valdošās koalīcijas partijām tomēr būtu jāvienojas par vienu likumprojekta variantu, lai virzītos uz priekšu, jo lielākā daļa opozīcijas būs pret jebkādām izmaiņām.

Valdības partiju politiķu vidū ir vienprātība, ka Baltkrievijas pilsoņiem, kurus pirms diviem gadiem aicināja patverties Latvijā, nevar piemērot tik striktus nosacījumus kā Krievijas pilsoņiem. Tāpēc “de facto” intervētā baltkrieviete teorētiski varētu palikt Latvijā, jo šeit strādā.

Iekšlietu ministrija piedāvā nodarbinātajiem termiņuzturēšanās atļaujas pagarināt - gan Krievijas, gan Baltkrievijas pilsoņiem. Saeimas deputāti turpretim šādu iespēju grib saglabāt tikai baltkrieviem. Tiesa, viņu priekšlikumā nejauši ieviesusies kļūda, ko paši atzīst, proti, uzrakstīti divi dažādi regulējumi Krievijas pilsoņiem, bet vienam no tiem būtu jāattiecas uz baltkrieviem.

“Jā, to mēs zinām. To esam piefiksējuši. Tas arī komisijā tiks novērsts,” saka deputāts Dombrava.

Nacionālās apvienības un “Konservatīvo” sagatavotajā dokumentā paredzēts nepagarināt uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas tās saņēmuši par investīcijām un nekustamā īpašuma iegādi. Projekts arī neparedz pagarināt atļaujas Latvijā strādājošajiem Krievijas pilsoņiem.

Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) par abiem Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem izsakās diplomātiski – taisnība ir kaut kur par vidu: “Manuprāt, tomēr ir jāskatās un jābūt ļoti uzmanīgiem ar tām termiņuzturēšanās atļaujām cilvēkiem, kas ir bijuši vajāti vai tiek vajāti. (..) Jā, vispārējai politikai ir jābūt striktākai, bet ir jābūt mehānismam, nezinu vai tas ir iekšlietu ministrs vai tas ir valdības līmenis, kas individuālus gadījumus izvērtē.”

Saeimas komisijā arī sagaidāmas karstas diskusijas par valodas eksāmenu tiem, kas Latvijā saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Nacionālās apvienības un konservatīvo deputāti prasa Krievijas pilsoņiem līdz janvārim iesniegt apliecinājumu par valsts valodas apguvi, pretējā gadījumā nepagarinot pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Iekšlietu ministrija gan uzskata, ka tik īsā termiņā pārbaudīt valodu zināšanas nevar, tādēļ piedāvā to darīt pakāpeniski.