VID soda "Bolt" ar 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas “vienradzi” par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Gadījums arī atklāj, kā dažādas biznesa nianses ārzemju kompānijām var rezultēties miljonos eiro samaksātos vai nesamaksātos nodokļos. Piemēram, firma “Yandex”, kas vēl nesen bija “Bolt” konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

Kompānija “Bolt”, toreiz vēl ar nosaukumu “Taxify”, Latvijā ienāca 2016. gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

“Bolt” lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma “Bolt Operations” vārda. Savukārt kopš 2016. gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

VID ieskatā “Bolt” šo normu pārkāpis. Dienesta mājas lapā redzams, ka pēc audita veikšanas pārstāvniecībai vēl ar “Taxify” nosaukumu uzdots valsts budžetā iemaksāt 922 tūkstošus eiro uzņēmumu ienākuma nodoklī, un vēl nepilnu pusmiljonu eiro nokavējuma un soda naudās: “Ir veikta saimnieciskā darbība Latvijā, pārstāvniecība tātad ir citas valsts uzņēmuma pārstāvniecība, un nav maksāts nodoklis par šeit veiktajām darbībām. [..] Šis ir periods, kurā vēl nebija stājies spēkā šis jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa risinājums ar reinvestēto peļņu. Tas ir 2018. gads, kad darbojās vēl vecā kārtība par uzņēmumu ienākumu nodokli,” norādīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

LTV zināms, ka par līdzīgu pārkāpumu “Bolt” sodīts arī iepriekš, aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā, par ko turpinās tiesvedība. Arī jauno lēmumu par 1,4 miljonu eiro uzrēķinu kompānija ir pārsūdzējusi. “Bolt” rakstiski atbildēja: “Visus Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītos nodokļus “Bolt” ir samaksājis. Viedokļi atšķiras jautājumā par to, kā tieši bija jāaprēķina uzņēmuma ienākumu nodoklis, ņemot vērā Igaunijas un Latvijas noslēgto nodokļu līgumu. Apelācija ir iesniegta tiesā, lai iegūtu skaidrību par piemērojamo metodiku.”

“Bolt” nodoklis jāmaksā, taču “Yandex” – nē

VID konkrēto lietu detaļās skaidrot nevarot, taču secināms, ka nodoklis “Bolt” jāmaksā izvēlētā biznesa modeļa dēļ. Savukārt pēc citiem principiem darbojies nu jau bijušais “Bolt” konkurents “Yandex”, kas Latvijā tā arī nereģistrēja ne pārstāvniecību, ne uzņēmumu, un līdz ar to uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksāja vispār.

Gan “Bolt”, gan “Yandex” nodokļu jautājumos Latvijā konsultējis advokātu biroja “Sorainen” partneris Jānis Taukačs. Interešu konflikta dēļ viņš konkrētos gadījumus komentēt atsaka, taču piekrīt situāciju skaidrot vispārīgi. No advokāta teiktā izriet – ja kāds ārvalstu uzņēmums grib pelnīt Latvijā, bet nevēlas šeit maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, galvenais ir nepārkāpt robežu, kas liktu atvērt pārstāvniecību, piemēram, nevajadzētu atvērt biroju: “Tradicionālais kritērijs ir, ka uz vietas attiecīgajā valstī ir vismaz viens cilvēks, kas nodarbojas ar pārdošanu. Nevis mārketingu, nevis kaut kādu informācijas sniegšanu, bet tieši pārdošanu.” Taukačs arī piebilda, ka, piemēram, booking.com vai airbnb.com arī nav pastāvīgo pārstāvniecību visās valstīs, kurās tiek izmantotas kompāniju lietotnes.

Skaidrojot atšķirīgās pieejas nodokļu piemērošanā, VID pārstāve Santa Garanča arī uzsver: “Ja tā ir tikai tāda virtuāla vieta, kur darbojas citas personas, tas ir viens biznesa modelis. Un pavisam cits biznesa modelis ir tad, ja šis platformas turētājs vai jebkura veida šāda virtuāla aktīva turētājs šeit veic aktīvas darbības, piesaista darbiniekus un tā tālāk un joprojām. Tas ir ļoti, ļoti svarīgi.”

Šovasar Autotransporta direkcija reģistrējusi vēl divas pasažieru pārvadāšanas lietotnes, nu kurām vienu pieteikusi firma ārpus Latvijas – Igaunijas “Taxigo Tallin”, kas sākusi darbu ar zīmolu “Forus Taxi”. Vai firma gatavojas reģistrēt Latvijā pārstāvniecību un maksāt šeit uzņēmumu ienākumu nodokli, “Taxigo Tallin” neatbildēja.

Tuvākajos gados nodokli maksās arī “Google”, “Amazon” un citi

Digitālie pakalpojumi likuši visā pasaulē pārskatīt uzņēmumu nodokļu maksāšanas principus, un šobrīd diezgan droši var prognozēt, ka tuvākajos gados šajā jomā būs lielas pārmaiņas. OECD, Eiropas Savienība un citas pasaules valstis vienojušās ieviest kopēju nodokli, kas liktu digitālajām platformām maksāt nodokli katrā valstī, kurās tās pelna, neatkarīgi no tā, vai atvērta pārstāvniecība. Tas nozīmē, ka nodokli varētu iekasēt no tādām kompānijām kā “Google”, “Amazon” un “Facebook”.

Finanšu ministrija norāda, ka Latvijai ieguvums būtu mērāms vairākos miljonos eiro, taču, visticamāk, ne desmitos miljonu. Viens no iemesliem ir tas, ka nodoklis attieksies tikai uz pašiem lielākajiem uzņēmumiem, kam kopējais apgrozījums ir virs 20 miljardiem eiro. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmaŗs Šņucins slieksni sauc par kompromisu: “Daudzas valstis, tajā skaitā arī Latvija, mēs neesam pilnībā apmierināti ar šādu risinājumu. Mūsu tirgus ir pietiekami mazs. Te ir pietiekami daudz spēlētāju, kas ir lieli mūsu izpratnē, bet nesasniedz šo 20 miljardu apgrozījumu, kas ir globāli uzņēmumi. Bet tas mērķis ir pakāpenisko šo slieksni mazināt un, iespējams, pēc ievadperioda vienkāršot šos noteikumus.”

Savukārt otra vienošanās daļa ir par minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā kompānijām, kam apgrozījums ir virs 750 miljoniem eiro. Latvija šajā ziņā no citām valstīm atšķiras ar to, ka šeit uzņēmumu nodoklis jāmaksā tikai tad, kad tiek izņemtas dividendes. Jaunā kārtība savukārt nozīmētu, ka gadījumā, ja kāda liela uzņēmuma Latvijas meitas kompānija ilgstoši neizmaksā dividendes, par peļņu nodoklis būs jāmaksā mātes kompānijai savā valstī.

Finanšu ministrijas pārstāvis Šņucins norāda, ka tas nenozīmē, ka Latvijai no reinvestētās peļņas principa būtu jāatsakās, tomēr nodokļu eksperts Taukačs iesaka pašmāju likumu mainīt, lai par Latvijā nopelnīto kompānijas nemaksātu nodokli citur: “Kādēļ Latvijai atteikties no UIN par labu kādai citai valstij? Es domāju, ka Latvijai šajā gadījumu būtu jāpiekoriģē tā sistēma, iespējams, kaut kādā duālā veidā, ka tiem, uz kuriem šis minimālais UIN attiecas, būtu Latvijā jāmaksā šis nodoklis, nevis jāļauj citā valstī par to samaksāt, par šī Latvijas uzņēmuma peļņu.”