/nginx/o/2022/09/09/14819695t1h402f.jpg)
Kādu lombardu sociālajos tīklos plaši kritizē vēstures cienītāji pēc tam, kad tā īpašnieks Evans Kails publicēja vietnē "TikTok" videoklipu, kurā redzami fotoattēli ar Naņdzjinas slaktiņu, iepriekš neapstiprinot attēlu autentiskumu, vēsta medijs "Insider".
Naņdzjinas slaktiņš notika Otrajā Ķīnas-Japānas karā. To veica japāņu karavīri, kad tika ieņemta pilsēta. Tā notika sešu nedēļu garumā no 1937. gada 13. decembra. Šajā periodā tika nogalināti civiliedzīvotāji un atbruņoti karavīri, kuru kopējais skaits svārstās no 40 000 līdz 300 000. Vēl notika plaša izvarošana un laupīšana.
Evans Kails, kurš regulāri vietnē "TikTok" ievieo video ar atradumiem lombardā, 1. septembrī publicēja video, apgalvojot, ka viņa rīcībā ir fotoalbums ar vēl neredzētiem kadriem no slaktiņa. Nedēļas laikā video noskatījās 25 miljoni cilvēku.
@pawn.man PLEASE HELP ME #nankingmassacre #historicalphotos #worldwar2 #pawnman #museumtreasure ♬ original sound - Pawn Master Kail
Fotoalbumu, pēc viņa teiktā, atnesa klients, kura radinieks 1930. gadu beigās atradās Dienvidaustrumāzijā.
"Tas puisis, kurš uzņēma šīs fotogrāfijas, piedalījās Naņdzjinas slaktiņā, un viņš uzņēma apmēram 30 fotogrāfijas, kas nevienam nav zināms un ir sliktāks par visu, ko es jebkad internetā esmu redzējis," viņš teica.
Kails sacīja, ka albumā ir attēli, kas ir pārāk “briesmīgi”, lai tos parādītu, un lūdz skatītājus palīdzēt izplatīt video, lai muzeji varētu ar viņu sazināties un iegādāties albumu.
Kails arī ievietoja vairākas fotogrāfijas mikroblogošanas vietnē "Twitter", kas izraidīja izteiktu pretreakciju, jo daudzi tvīti apšaubīja to autentiskumu.
This video has gone viral on tiktok, man finds album that he thinks may have extremely rare and unusual photos of the Nanjing (Nanking) massacre.
— Fake History Hunter (@fakehistoryhunt) September 1, 2022
But things are not like they seem, I'll explain in the following tweets. 🧵https://t.co/8bnhv9AuM0
Vēsturnieks Džo Hedvigs Tīviss "Twitter" vēsta, ka attēli, iespējams, patiesi ir no pagājušā gadsimta 30. gadiem, taču tie nav tik unikāli, kā apgalvo Kails, piebilstot, ka vairākas fotogrāfijas jau ir atrodamas internetā.
Kails noliedz, ka būtu melojis, un uzsver, ka cilvēki, kas nav albumu redzējuši, precīzi nezina, vai fotogrāfijas ir autentiskas.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)