Krievijas Pareizticīgā baznīca kritizē Saeimas lēmumu par Latvijas baznīcas neatkarību (2)

"Sekulāras valsts prezidents, pakonsultējies ar Ārlietu ministriju un drošības struktūrām, kur, acīmredzot, arī sapulcējušies pareizticīgo kanonu speciālisti, pieņem baznīcas jomas kanonisku lēmumu par "autokefāliju", turklāt ar nepatiesām vēsturiskām atsaucēm," Krievijas ziņu medijam RBK sacīja Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarha Kirila padomnieks virspriesteris Nikolajs Balašovs.

Viņš arī skaidroja, ka Latvijas konstitūcijā rakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tāpēc ar šo Saeimas lēmumu pārkāpts valsts likums.

"Acīmredzot, viņi stingri tic Politiskajai Mērķtiecībai un Valsts Drošībai, ja nav bail no Dieva pasludināt autokefāliju," ziņu aģentūrai "Interfax" sacīja Balašovs.

Šāds sekulārās varas lēmums attiecībā uz baznīcas statusu pilnībā iekļaujas daudzu Eiropas valstu lēmumu pieņemšanas vispārējā loģikā, norādīja padomnieks.

Viņš atgādināja, ka 16.gadsimta Vācijā bija princips "cujus regio, ejus religio" - "kā vara, tā reliģija".

"Bet 21.gadsimta Latvijā, sekulārā valstī, kur pēc konstitūcijas baznīca ir atdalīta no valsts, kur diez vai kāds varētu pateikt, cik vispār pareizticīgo ir Saeimā, - kā kaut kas tāds ir iespējams? Ir notikuši viduslaiki," sašutumu pauda Maskavas patriarha padomnieks.

Kā vēsta "Radio Brīvība", Maskavas patriarhāta skaidrojuši, ka Saeimas 1926.gadā pieņemtajā likumā par pareizticīgās baznīcas stāvokli, kas tagad minēts Latvijas prezidenta paziņojumā, runa ir tikai par pašpārvaldes un pašnoteikšanās tiesībām.

Tas nav bijis autokefālijas statuss, apgalvo Maskavas baznīca.

LETA jau ziņoja, ka likumprojektu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību bija izvērtējusi Latvijas Tieslietu ministrija (TM), kura atzina, ka tas nepārkāpj Satversmi. Ministrijā skaidroja, ka likumprojekta potenciālās iejaukšanās moments Satversmē ir vērtēts, norādot, ka šāds juridiskā statusa tvēruma definējums likumprojektā neskar un neiejaucas Baznīcas ticības mācības un kanonisko tiesību jautājumos un ir saskaņā ar Satversmi.

Vienlaikus likumprojekts atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9.pantam un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18.pantam, norādīja TM.

Savukārt Latvijas Pareizticīgā baznīca līdz šim nav publiski nekomentējusi minētās likuma izmaiņas. Baznīcas viedokli neizdevās uzzināt arī ceturtdien notikušajā Saeimas komisijas sēdē, kurā reliģiskās organizācijas pārstāvis, šķietams, tehnisku iemeslu dēļ sēdes dalībniekiem nebija dzirdams.

Aģentūra LETA vairākkārtīgi mēģinājusi sakontaktēt ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu, taču līdz šim tas nav izdevies. Arī citi mediji norādījuši, ka komentāru no baznīcas pārstāvjiem par piedāvātajām izmaiņām iegūt nevarot.

Kā ziņots, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Egila Levita iesniegtos Latvijas Pareizticīgās baznīcas likuma grozījumus, ar kuriem mainīts Latvijas Pareizticīgās baznīcas statuss, nosakot, ka tā darbosies pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi.

Līdz šim Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojās zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar šodien pieņemtajiem grozījumiem tiks atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta jebkāda Maskavas patriarha vara pār baznīcu Latvijā.

Par likumu nobalsoja 73 deputāti, pret bija trīs, bet viens balsojumā atturējās.

Likumā noteikts, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca ar visām tās diecēzēm, draudzēm un iestādēm ir pilnīgi patstāvīga un neatkarīga no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

Likumā pilnā mērā nostiprināts baznīcas autokefālais statusu un tas, ka baznīcu vada baznīcas galva, kas ir neatkarīgs no jebkādas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas.

Tāpat noteikts, ka par baznīcas galvas, metropolītu, arhibīskapu un bīskapu iecelšanu amatā vai atcelšanu no amata baznīca rakstveidā informēs Valsts prezidenta kanceleju. Pēc tam Valsts prezidenta kanceleja oficiālajā izdevumā paziņos par šīm izmaiņām amatos, kā arī nosūtīs šo informāciju par reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru atbildīgajai institūcijai.

Pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šāds regulējums došot iespēju pārliecināties, vai amatā ievēlētā persona atbilst visām normatīvo aktu prasībām un nacionālās drošības interesēm. Baznīcai līdz 1.oktobrim būs jāpaziņo Valsts prezidenta kancelejai par amatā esošo baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem.

Līdz 31.oktobrim baznīcai būs jāsaskaņo savi statūti ar likuma grozījumiem par baznīcas statusu, veicot savos statūtos nepieciešamos grozījumus.