Saeimas vairākums otrajā lasījumā atbalsta pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā vēl būs jāpieņem arī galīgajā lasījumā.

Kā paredz likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Likumprojekti paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts to anotācijā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.

Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.

Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.

Likumprojekta autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.

Izskatot likumprojektu, Saeima noraidīja vairākus "Saskaņas" deputātu priekšlikumus. Piemēram, Boriss Cilevičs rosināja likumā ietvertos atšķirīgas attieksmes aizlieguma nosacījumus papildināt ar dzimtās valodas pazīmi.

Kā argumentēja Cilevičs, gan Satversmē, gan Eiropas Savienības pretdiskriminācijas direktīvā atšķirīgas attieksmes uzskaitījums ir atvērts, taču Izglītības likuma uzskaitījumā ir ietverti tikai daži diskriminācijas veidi, un dzimtā valoda nav starp tiem. Pieaugs to skolēnu skaits, kuri mācās latviešu skolās, bet kuru dzimtā valoda nav latviešu, pauda parlamentārietis. Viņaprāt, ja nav noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums, tas signalizē, ka pēc valodas var diskriminēt.

Deputāts Ritvars Jansons (NA) atzīmēja, ka ir ģimenes, kurās katrs vecāks runā savā valodā, un bērns jau kopš dzimšanas apgūst divas valodas. Likumā ir noteikts, ka skolēnam ir iespējas iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas, sacīja politiķis. Pēc viņa teiktā, Tieslietu ministrija ir paudusi, ka termins "etniskā piederība" ietver arī dzimtās valodas pazīmi. Valoda ir galvenais etniskās identitātes raksturojošais stūrakmens, norādīja Jansons.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (K) pauda, ka starptautiskajos dokumentos aizvien vairāk atsakās no dzimtās valodas jēdziena lietošanas. Viņa piekrita Jansona teiktajam, minot, ka ir ģimenes, kurās bērna pirmie dzīves gadi paiet vidē, kurā katrs no vecākiem ar bērnu runā citā valodā. Raugoties no mūsdienu teoriju viedokļa, svarīgāka ir identificēšanās ar savu etnisko grupu, norādīja ministre. Tieši šī apsvēruma dēļ arī tiek lietots termins "etniskā mantojuma valoda", skaidroja Muižniece.

Aleksandrs Kiršteins (NA) pauda, ka krievvalodīgie Latvijā nav minoritāte un aicināja "Saskaņu" palīdzēt okupācijas laikā iebraukušajiem krieviem repatriēties.

Tāpat Saeima noraidīja deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu noteikt, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību var iegūt arī citā valodā, ne tikai valsts valodā. Viņaprāt, nosakot, ka privātskolās izglītību var apgūt tikai latviešu valodā, tiek ierobežota to autonomija un mazākumtautību tiesības.

Jansons norādīja, ka priekšlikums ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Valsts valodas politikas galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā, sacīja parlamentārietis.