Aktrise Inga Tropa negrasās nodoties tikai zemessardzei, viņai ir darbs, kuru mīl

"Ir cilvēki, kuri iet uz darbu, bet viņi nepiedzīvo tādu laimes sajūtu un katarsi, meklē šo piepildījumu kādās citās sfērās, darbībās, ko viņi dara.

Tā arī var būt, bet es esmu laimīga, jo viss mans darbs ir tā laimes zona, kur es nemitīgi esmu kaut kādā radošajā ceļā, darbīgajā ceļā, kur es satieku citus ceļotājus, sapņotājus, kas savus sapņus māk transformēt, pārvērst un materializēt šeit uz zemes, un tas viss ir ļoti iedvesmojoši," saka Tropa.

Gadu gaitā viņa satikusi neskaitāmus šādus cilvēkus, ar kuriem nereti vienojošais faktors jeb satikšanās ir tikai uz brīdi. "Un tad katrs uz savu pusi. Tas ir tik skaisti - [..], ka pēc kādiem gadiem, šķērsojot katrs savus ceļus, atkal var satikties un atkal kaut ko kopā radīt," viņa piebilst.

"Tajā brīdī, kad saslēdzas tā enerģija, tā dzīvības dzirksts ir tik īpaši liela. Tas ir tas, kāpēc es nespēju un nespētu būt tikai štata darbinieks klasiskā teātra formā, kāpēc man nemitīgi vajag atkal un atkal – gan pašai kā režisorei, gan aktrisei iesaistīties dažādos šķietami dīvainos projektos.

Viņa arī komentēja savu iestāšanos zemessardzē, par ko "Apollo.lv" iepriekš vēstīja. 

"Tam ir jēga un nozīme. Disciplīna, kaut kādas robežas, tas arī viss ir kārtībā, bet ieslīgt tikai tajā – nē. Man šķiet, ka visam jābūt līdzsvarā, ka ir nepieciešams gan tā, gan tā," tā par iesaistīšanos zemessardzē teic Tropa.

1. jūlijā Tropa nodeva zemessardzes zvērestu un rakstīja: "Šī man bija īpaši svarīga diena. Mīlot Latviju un esot par brīvību, devu zemessarga zvērestu. Lepojos ar ikvienu no mums - Zemessardzes 13. kājnieku bataljons. Paldies par jūsu drosmi, par rīcību, kas apliecina mīlestību."

Stāties Zemessardzē pamudinājis Ukrainā notiekošais karš, "lai nepieciešamības gadījumā varētu aizstāvēt savu Latviju".

Pilnu raidījuma ierakstu vari klausīties šeit!