Pat četras reizes lielāka raža! Pētījumā noskaidrots, ka daži dārzeņi pilsētās aug labāk nekā lauku saimniecībās

Pašlaik tiek uzskatīts, ka 15-20 % pasaules pārtikas tiek audzēti pilsētās, tostarp 5-10 % no visiem pākšaugiem un dārzeņiem.

Tā kā dzīve pilsētā turpina kļūt arvien populārāka, tika veidots pētījums, lai izzinātu pilsētu lauksaimniecības iespējas, kā uzlabot nodrošinātību ar pārtiku.

"Neskatoties uz pieaugošo popularitāti, joprojām ir diezgan daudz, ko mēs nezinām par pilsētu lauksaimniecību, vai raža ir līdzīga tradicionālajai lauksaimniecībai, vai pat to, kādus kultūraugus parasti audzē," saka vides zinātnieks Florians Pajens.

Analizējot 200 iepriekšējos pētījumus, kas aptver 53 dažādas valstis, pētnieku komanda ieguva pārsteidzošas atbildes. Būtiski, ka analīze aptvēra "pelēkās" zonas (piemēram, ceļus un jumtus), kā arī zaļās zonas (piemēram, parkus un mazdārziņus).

Attiecībā uz to, kuras pilsētas zonas vislabāk darbojas labības audzēšanai, nebija skaidra uzvarētāja. Tomēr daži kultūraugu veidi ir īpaši piemēroti noteiktiem audzēšanas veidiem.

Piemēram, ūdeņainiem dārzeņiem (tomātiem) un lapu zaļumiem ir liela raža hidroponiskā vidē, kur augsnes vietā tiek izmantots ūdens.

Pētnieki atklāja, ka pārtikas produkti, piemēram, salāti, lapu kāposti un brokoļi, ir vairāk piemēroti audzēšanai vertikāli. Pētījums liecina, ka pilsētu lauksaimniecība noteiktiem produktu veidiem darbosies labāk nekā citi.

Taču nav precīzu datu par to, cik rentabla ir lauksaimniecība pilsētā salīdzinājumā ar lauku rajonos audzētiem pārtikas produktiem.