Divreiz maina virzienu, zaudē augstumu un pazūd no radariem. Kas līdz šim zināms par aviokatastrofu virs Baltijas jūras? (2)

"Bild" arī vēstīja, ka saskaņā ar sākotnējiem atklājumiem pilots, iespējams, bija zaudējis samaņu. Lidaparāts lidojuma laikā ziņoja par spiediena problēmām kabīnē pēc pacelšanās Spānijas dienvidos.

To, ka lidmašīna avarējusi, svētdienas vakarā tviterī apstiprināja arī Vācijas gaisa spēki.

Spiediena problēmu dēļ pasažieri, iespējams, zaudējuši samaņu, Zviedrijas ziņu aģentūrai TT sacīja aviācijas eksperts Hanss Šjels. Tas var notikt ātri, īpaši augstumā, kādā lido nelielas lidmašīnas, viņš piebilda.

Lidmašīna piederējusi kādam vācu uzņēmējam

Privātā lidmašīna, kas svētdienas, 4. septembra, vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, piederēja 72 gadus vecam vācu uzņēmējam Georgam Gīzemanam, apstiprināja viņa uzņēmums "Quick Air". "Quick Air" ir Ķelnē bāzēta gaisa satiksmes čartera kompānija.

Tajā pašā laikā uzņēmuma pārstāvis atteicies apstiprināt Ķelnes laikraksta "Express" izplatītās ziņas, ka lidmašīnu pilotējis pats Gīzemans un ka tajā kā pasažieri atradušies viņa sieva, meita un meitas draugs.

Gīzemans Ķelnē bija ietekmīga persona un viņam bija vērā ņemama loma ikgadējo karnevālu organizēšanā.

German entrepreneur Peter Griesemann, 72, identified as the pilot of OE-FGR that crashed into the sea outside Latvia. 68-year-old wife Juliane, daughter Lisa, 26, and a 27-year-old male friend were also on board. https://t.co/0hx3dvrjRl pic.twitter.com/QCh4p1NdwG

— Breaking Aviation News & Videos (@aviationbrk) September 5, 2022

Lidmašīnā ar viņu kopā atradās 68 gadus vecā sieva Džuliāna Gīzemana un 27 gadus vecā meita Liza Gīzemana.

Tiek ziņots, ka ģimenei pieder māja Spānijas ciematā Kadisas provincē. Viņi bieži lidoja no vietējās Heresas lidostas uz Ķelni, kur atrodas uzņēmums "Quick Air".

Meklēšana

Īsi pēc notikušā Aizsardzības ministrs Artis Pabriks par notikušo sazinājās ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu. Nacionālie bruņotie spēki šajā situācijā kā palīginstitūcija iesaistījās glābšanas darbos un izsūtīja glābšanas kuģi KA-14 "Astra". Uz notikuma vietu devās arī glābēji no Zviedrijas un Lietuvas.

Tikmēr CAA pārstāvis Aivis Vincevs norādīja, ka neilgi pēc notikušā glābšanas operācija notika pilnā apmēra - uz vietas bija glābēji, kas veica meklēšanu. Tā kā bija zināms, kurā vietā gaisa kuģis apmēram avarējis, tika piesaistīta arī citu valstu palīdzība.

Meklēts tika visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzu gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Atrasti vairāki lidmašīnas fragmenti

4. septembra vakarā glābējiem izdevās atrast kopumā 11 netālu no Ventspils jūrā avarējušās pasažieru lidmašīnas fragmentus. Pirmdien atrasti desmit fragmenti, svētdien - viens.

5. septembrī tika piesaistīts Eiropas jūras drošības aģentūras drons, kas patlaban bāzēts Igaunijā. Drons pēcāk atgriezās Igaunijā, bet operācijas rajonā turpināja uzturēties divi Jūras spēku un viens Valsts robežsardzes kuģis, kuri darbu turpinājās līdz tumsas iestāšanās brīdim.

Jūras spēki vietā, kur svētdien Baltijas jūrā avarēja lidmašīna, 6. septembrī sāka meklēšanu ar zemūdens droniem.

7. septembra rītā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota sacīja, ka netālu no Ventspils jūras dzelmē atrastas atlūzas, kas, iespējams, ir no svētdienas vakarā avarējušās privātās lidmašīnas.

Viņš sacīja, ka iespējamās lidmašīnas atliekas uzietas ap 60 metru dziļumā pārsimt metru attālumā no vietas, kur jau sākotnēji tika veikta meklēšana. Atlūzas atrastas, veicot jūras gultnes skenēšanu, kas tika sākta otrdien pēcpusdienā.

Tagad tālākas analīzes rezultātā tiks noskaidrots, vai atrastās atlūzas tiešām ir no meklētās lidmašīnas. Tas varētu būt skaidrs jau šodien.

Ja apstiprināsies, ka atlūzas ir no avarējušās lidmašīnas, nāksies starpinstitucionālā līmenī lemt par tālākajām darbībām, klāstīja Subbota.

Jautāts, vai tādā gadījumā lidmašīnu no jūras dzelmes varētu izcelt, viņš atbildēja apstiprinoši, paskaidrojot, ka lidaparāts ir neliels, tāpēc tā izcelšanai ar celtņiem nevajadzētu radīt īpašas problēmas, taču darbus varētu apgrūtināt lielais dziļums.

Latvijas dienestiem ir pieejama tāda tehnika, kāda būtu nepieciešama konkrētās lidmašīnas izcelšanai no jūras dzelmes, piebilda Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs.

Iespējams, atrastas cilvēka ķermeņa daļas

6. septembrī lidmašīnas katastrofas vietā Baltijas jūrā atrastas, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas, intervijā Latvijas Radio pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) priekšnieks Pēteris Subbota.

Tās tika nodotas kriminālpolicijai tālākām ekspertīzēm.

"Noslēdzot meklēšanas aktīvo fāzi, Ventspilī visas atrastās lietas, kas varētu būt palikušas pēc šīs lidmašīnas avārijas, tajā skaitā arī, iespējams, cilvēka ķermeņa daļas, tika nodotas kriminālpolicijai.

Ekspertīzi tālāk veiks kompetentās iestādes - Kriminālpolicija -, un tad mēs arī zināsim ko vairāk," radio pauda Subbota.

Sākts kriminālprocess

Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu par pasažieru lidmašīnas katastrofu Baltijas jūrā netālu no Ventspils, pastāstīja Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāve Madara Šeršņova.

Kriminālprocess sākts pēc Krimināllikuma nodaļas par noziegumiem pret personas veselību. Glābēju atrastajām cilvēka ķermeņa daļām tiks veikta ekspertīze.