Otrdien, 6. septembrī, uz galīgo lasījumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu". Tie paredz vismaz divus mēnešus ilgu vecāku pabalsta nenododamo periodu attiecināt uz katru no bērna vecākiem, vēsta parlamenta Preses dienests.
Jaundzimušo vecākiem plānots vismaz divu mēnešu ilgs vecāku pabalsta periods
Likumprojekts paredz, ka katram no bērna vecākiem līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, būs tiesības uz vismaz divus kalendāros mēnešus ilgu vecāku pabalsta periodu, kuru nevar izmantot otrs vecāks jeb tā sauktā nenododamā daļa.
Plānots, ka bērna kopšanai par vienu un to pašu bērnu būs tiesības izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai, ko veido vecāku pabalsts un vecāku pabalsta nenododamā daļa.
Būs iespējams izvēlēties vienu no diviem pabalsta saņemšanas periodiem - 19 mēneši, no kuriem 15 mēnešus no bērna piedzimšanas dienas varēs izmantot līdz bērna pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem varēs izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, vai arī 13 mēneši, no kuriem deviņus mēnešus no bērna piedzimšanas dienas var izmantot līdz bērna viena gada vecumam, bet nenododamo daļu katrs no vecākiem var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka vecāku pabalsta nenododamo daļu būs iespējams izmantot arī laikā, kad otrs vecāks saņem maternitātes pabalstu, tādējādi sniedzot iespēju bērna agrīnā aprūpes periodā vairāk iesaistīties abiem vecākiem.
Tāpat paredzēts, ka katram vecākam divu mēnešu periodā vecāku pabalsts tiks aprēķināts no personas vidējās iemaksu algas un izmaksāts tādā apmērā, par kādu periodu vecāki ir izvēlējušies saņemt vecāku pabalstu.
Plānots noteikt arī gadījumus, kad viens no vecākiem tomēr varēs izmantot otra vecāka nenododamo daļu.
Tas paredzēts gadījumā, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, otrs vecāks ir miris vai otram vecākam ir atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.
Nosacījumi par iespēju izmantot arī otra vecāka nenododamo daļu attieksies arī uz vienu no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns. Tāpat to plānots paredzēt attiecībā uz audžuģimenes locekli, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildni vai citu personu, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina, ja minētās personas pieprasa vecāku pabalstu, atzīmēts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Par grozījumiem galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.