Bordāns: Likumprojekts nodrošinās, ka pareizticīgo baznīcu nevarēs ietekmēt neviena vara ārpus Latvijas (1)

Politiķis tieši neatbildēja uz jautājumu, vai likumprojekta sagatavošanā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Pareizticīgo baznīcu, uzsverot, ka līdz ar lēmuma pieņemšanu Saeimā tas būs valsts suverēns lēmums.

Bordāns arī uzsvēra, ka likumprojekts tiek virzīts situācijā, kad pēc kanoniskajiem nosacījumiem pareizticīgajiem katrā dievkalpojumā esot jāslavina Maskavas patriarhs Kirils, kurš "faktiski ir līdzdalībnieks - ar savu atbalstu - tām slepkavībām un kara noziegumiem, kas notiek Ukrainā". Tas Latvijas sabiedrībai un valdībai nav pieņemami, tāpat kā tas, ka šis cilvēks jebkādā veidā varētu ietekmēt Latvijas pareizticīgos, akcentēja "Konservatīvo" politiķis.

Bordāns norādīja, ka tāpat kā Latvijas Romas Katoļu baznīcai, arī pareizticīgajai baznīcai būs jāpaziņo valdībai izmaiņas tās vadībā attiecībā uz baznīcas galvu, metropolītiem, arhibīskapiem un bīskapiem. Tieslietu ministrs norādīja, ka baznīcai šajos jautājums nebūšot jāsagaida atļauja, tomēr šāds administratīvs paziņojums dos iespēju valstij reaģēt gadījumos, ja tiek apdraudēta valsts drošība vai līdzīgās situācijās.

Vaicāts, vai grozījumi atbilst Satversmei, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tieslietu ministrs norādīja, ka valstij saskaņā ar Satversmi ir tiesības pieņemt šādu regulējumu, lai rūpētos par valsts drošību un sabiedrības labklājību. Likumprojekts neparedz tādas normas, kas nozīmētu iejaukšanos baznīcas kanoniskajās tiesībās, uzsvēra politiķis.

Satversmē ir noteikts attiecīgais dalījums, taču esot saprotams, ka sabiedrība savstarpēji nevar būtu atdalīta kā ar mūri, nevar nesazināties un neietekmēties vienam no otra. Likumprojektā ievērots līdzsvars attiecībā uz šo sadarbību, uzskata Bordāns.

Tieslietu ministrs arī vērsa uzmanību, ka Satversmē nevar visu tieši paredzēt, tāpēc likumprojekts veidots atbilstoši tiesību interpretācijai.

Bordāns uzsvēra, ka likumprojekts ir nepieciešams, jo, lai "valsts varētu pastāvēt, plaukt, būt drošībā" un sabiedrība varētu attīstīties, svarīga ne tikai ārējā drošībā, bet arī, lai sabiedrība ir saliedēta un lai būtu iekšējā drošība.

Politiķis koalīcijas sadarbības sanāksmē informējis par savu kā tieslietu ministra iesaisti likumprojekta izstrādē. Bordāns apgalvo, ka ar likumprojektu Latvija vienai no cienījamām kopienām - pareizticīgajiem - nodrošinās demokrātijas vērtību, Latvijas iedzīvotāju vērtību un Satversmes stiprināšanu valstī.

Latvijas Pareizticīgo baznīca tāpat kā līdz šim varēs darboties pilnīgi brīvi kā neatkarīga baznīca, akcentēja politiķis.

Bordāns uzsvēra, ka ar likuma normām nenotiekot iejaukšanās baznīcas ceremoniju norisē.

Politiķis arī akcentēja, ka Latvijas pareizticīgie ir ne tikai krievi vai no Krievijas atbraukušie, bet liela daļa ir latvieši, kuri baznīcā ir vai nu paaudzēs jau gadsimtu, vai arī kuri nesen pārgājuši pareizticībā.

Latvijai ir tiesības un pienākums regulēt šos jautājumus "faktiskā karastāvokļa laikā", pauda Bordāns. Viņš norādīja, ka valstij ir pienākums aizstāvēt savu sabiedrību. Tāpat likumprojekts esot Latvijas Pareizticīgo baznīcas interesēs, uzskata tieslietu ministrs.

Kā ziņots, Valsts prezidents Egils Levits Saeimā ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu un tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi, par to šodien pēc tikšanās ar parlamenta frakciju vadību paziņoja Levits.

Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar viņa piedāvāto likumu tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta Maskavas patriarha jebkāda vara pār baznīcu Latvijā.

Valsts prezidents saklausījis Saeimas frakciju atbalstu likumprojekta pieņemšanai. Savukārt pareizticīgo baznīca par šāda likumprojekta virzīšanu "ir informēta".

Atbildot uz jautājumu par to, vai baznīcai iekšēji arī būtu jāskata šī lieta, Valsts prezidents norādīja, ka tas ir baznīcas iekšējo statūtu jautājums, kas būs "jāpiekārto šim likumam".

Ar likumprojektu tiks atzīts, ka baznīca ir neatkarīga jeb autokefāla un nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas, skaidro Levits. "Atteikšanās no jebkāda saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai," uzsver Valsts prezidents.

Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca, pauž Levits. Tas jau bija panākts pirms apmēram 100 gadiem Latvijas neatkarības pirmajā periodā, atgādināja Valsts prezidents.

Levits uzsvēra, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.

Vaicāts, vai pēc likuma pieņemšanas Latvijas Pareizticīgā baznīca varēs turpināt sazināties ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, Levits norādīja uz zināmām "kanoniskām saitēm", taču atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca būs bez jebkāda veida saistības ar Krievijas baznīcu. Latvijas baznīca kā neatkarīga baznīca var komunicēt ar visām baznīcām pasaulē, piebilda Valsts prezidents.

Taujāts sīkāk par Konstantinopoles patriarhāta lomu autokefālā statusa piešķiršanā, Levits atbildēja, ka tā ir Latvijas Pareizticīgā baznīcas pašas darīšana, vai veidot saiknes ar Konstantinopoles patriarhātu.

Likumprojekts ir sagatavots kopā ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministru Bordānu, tas apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām un par to ir lemts Nacionālās drošības padomē. Tāpat informēta ir Saeimas Nacionālās drošības komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras varētu būt atbildīgas par šī likumprojekta tālāku virzību parlamentā, pastāstīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona uzsver, ka vilcināties šajā jautājumā nedrīkst un ka Saeimai likumprojekts jānosaka par steidzamu un būtu jāpieņem pēc iespējas agrāk.