Ūdenslīdēji atklāj jaunus faktus par "Titāniku" un piedāvā ikvienam iespēju apskatīt kuģi. Zināms, cik tas varētu izmaksāt (1)

Šī gada ekspedīcijā tika fiksēta kuģa priekšgals, daļa korpusa, kravas tilpne, milzīga enkura ķēde un sabrukušās margas.

Saskaņā ar uzņēmuma datiem, kopš vraka atklāšanas kuģi personīgi apskatījuši mazāk nekā 250 cilvēku. Misijas dalībniekiem ir unikāla iespēja pašiem apskatīt "Titāniku".

Lai piedalītos ekspedīcijā, interesantam jābūt vismaz 18 gadus vecam, jābūt pārliecinātam par savām spējām atrasties uz maza kuģa, kā arī nepieciešami 250 000 eiro, lai segtu ekspedīcijas izmaksas un apmācību kursu.

Pētījums: "Titānika" nogrimšanā varētu būt vainojama spoža ziemeļblāzma

Spožās ziemeļblāzmas, kas 1912. gada 15. aprīļa naktī virs Atlantijas okeāna pavadīja Titāniku, varētu būt vainojamas tā nogrimšanā. 2020. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Weather", rakstīts, ka magnētiskās vētras, kas ir saistītas ar ziemeļblāzmām, varēja izjaukt kuģa navigācijas un komunikācijas sistēmu darbību, kā arī traucēt glābšanu, veicinot traģēdiju, kurā bojā gāja vairāk nekā 1500 pasažieru.

Ziemeļblāzmas veidojas magnētisko vētru dēļ, kad no Saules Zemes virzienā izdalās spēcīgas elektrizētas gāzes straumes. Kad uzlādētās daļiņas un enerģija saduras ar Zemes atmosfēru, tās mijiedarbojas ar atmosfēras gāzēm, kā rezultātā rodas zaļš, sarkans, violets vai zils mirdzums. Šīs uzlādētās daļiņas var arī traucēt elektriskos un magnētiskos signālus.

Spēcīgās magnētiskās vētras, kas radīja ziemeļblāzmas, varēja ietekmēt arī kompasus un komunikāciju uz "Titānika" un citiem kuģiem, kas centās palīdzēt grimstošajam kuģim. Pētījumā minēts, ka pat nelieli traucējumi varēja būt katastrofāli.

Kad "Titāniks" grima, ziemeļblāzma bija ļoti labi redzama. "Karpatijas" (kuģis, kas devās palīgā slīkstošajiem) otrais virsnieks Džeimss Bisē kuģa žurnālā rakstīja, ka 1912. gada 14. aprīļa naktī "nebija mēness, bet ziemeļblāzma spīdēja kā mēness stari no ziemeļu horizonta puses." 

Ierakstā piecas stundas vēlāk Bisē rakstīja, ka, "Karpatijai" pietuvojoties "Titānika" glābšanas laivām, viņš joprojām redz ziemeļblāzmas zaļganos starus. Arī izdzīvojušie stāstīja, ka no glābšanas laivām ap trijiem naktī manīja ziemeļblāzmu.

Magnētiskā vētra varēja pamatīgi traucēt kuģa kompasu darbību. Novirzīšanās no kursa vien par 0,5 grādiem varēja kuģim būt liktenīga. Diemžēl šī šķietami nenozīmīgā kļūme varēja būt iemesls, kāpēc "Titāniks" uzskrēja aisbergam.

Radio signāli liktenīgajā naktī arī bija visai dīvaini. Kā stāstīja netālu esošie kuģi, SOS signāli no "Titānika" nebija dzirdami, bet signāli, kas tika nosūtīti uz "Titāniku", mērķi nemaz nesasniedza.

Eksperti sprieda, ka šīs problēmas izraisīja radioamatieri, traucējot signālus un neļaujot tiem nonākt blakus esošo kuģu uztvērējos. Toreiz gan nebija pietiekami lielu zināšanu par magnētiskajām vētrām, kas varēja graujoši ietekmēt komunikāciju.

Ja magnētiskās vētras tiešām norisinājās tajā naktī, tās varēja ietekmēt visus traģēdijas aspektus, tajā skaitā arī navigāciju, novirzot "Titāniku" no kursa un liekot tam sadurties ar aisbergu.

Interesanti fakti par leģendāro kuģi

1. "Titāniku" uzbūvēja 1911. gada 31. maijā, un tas bija lielākais kustīgais objekts, ko cilvēki jebkad izveidojuši. Tā palaišanai ūdenī bija nepieciešamas 22 tonnas ziepju un tauku, un to vēroja aptuveni 1000 tūkstoši cilvēku.

2. Darba apstākļi un drošības standarti 20. gadsimtā nebija augstā līmenī - dažādas traumas un cilvēku nāve kuģa būvniecības laikā bija jau paredzama.

"Titāniku" būvējot, dzīvību zaudēja astoņi cilvēki, 28 cieta smagos negadījumos un 218 guva nelielas traumas.

3. Kuģa muzikantu darbs nebija viegls - pirmās klases pasažieriem tika izsniegta grāmata ar 352 dziesmām, ko tie varēja pieprasīt nospēlēt muzikantiem. Visi muzikanti arī traģēdijā gāja bojā, jo turpināja spēlēt mūziku un nomierināt pasažierus, kamēr kuģis grima.

4. Visdārgākā vienvirziena kuģa biļete tika iegādāta par 4350 dolāriem - mūsdienās tie būtu 97 tūkstoši dolāru jeb aptuveni 86 tūkstoši eiro.

5. Vēl joprojām nav skaidri zināms, cik cilvēku zaudēja dzīvību, kuģim nogrimstot, - pasažieru un apkalpes sarakstā daudzi vārdi bija norādīti ar drukas kļūdām, daudzi, piemēram, muzikanti, netika norādīti vispār. Uz kuģa atradās arī dažādu valstu pilsoņi, līdz ar to vienošanās par kopējo bojāgājušo skaitu bija apgrūtināta. ASV pašlaik norādījuši, ka tika zaudētas 1517 dzīvības, Lielbritānija - 1503.

6. Viens no kuģa pavāriem traģēdijā izdzīvoja. Viņš ledainajā ūdenī pavadīja aptuveni divas stundas, pirms viņu izglāba.

Pavārs apgalvoja, ka spējis izturēt salā tik ilgi tāpēc, ka pirms tam bija pamatīgi sadzēries viskiju.

7. Traģēdijā izdzīvoja arī "White Star Line" - uzņēmuma, kam piederēja kuģis, - valdes loceklis. Brūss Ismejs gan kļuva par alkatības un sliktas pārvaldības simbolu, jo nerīkojās kā džentlmenis - tiklīdz "Titāniks" ietriecās aisbergā, Ismejs uzreiz ieņēma vietu glābšanas laivā. Tā rezultātā divas pilsētas Teksasas un Montānas štatā, kas bija nosauktas viņa vārdā, vēlējās mainīt savu nosaukumu.

8. Interese par "Titānika" vraka atrašanu radās uzreiz pēc kuģa nogrimšanas. Pāris dienas pēc traģēdijas Vinsents Astors, turīga uzņēmēja Jēkaba Astora dēls, paziņoja, ka dosies meklēt mirušā tēva ķermeni. Viņam pievienojās vēl divas ģimenes, kuras sāka kalt plānos vraka atrašanai, taču operāciju nācās atlikt nepietiekamu resursu dēļ.

9. Mazāk nekā mēnesi pēc traģēdijas iznāca pirmā filma par šo notikumu - "Izglābta no "Titānika"" ("Saved from "Titanic"").

Tā bija mēmā filma, kurā piedalījās aktrise Dorotija Gibsone, kura izglābās no grimstošā kuģa.

10. Kad tika saņemtas pirmās ziņas par to, ka kuģis ir nogrimis, vairākas avīzes ziņoja, ka negadījumā cietušo nav. Tikai pēc vairākām dienām cilvēki uzzināja patiesos traģēdijas apmērus un sāka vākt ziedojumus upuru ģimenēm.