Latvijā vairākas sievietes no valsts izkrāpušas ievērojamas naudas summas, saņemot pabalstus, kas viņām nepienākas, ziņo TV3 raidījums "Bez tabu", kurš no vienas krāpnieces noskaidroja, kā darbojas shēma.
VIDEO ⟩ Māmiņa raidījumam atklāti pastāsta, kā no Latvijas izkrāpusi aptuveni 12 000 eiro (1)
Raidījums uzklausīja sievieti, kura vēlas palikt anonīma. Kad iesaistījās krāpnieciskajā shēmā, viņa strādāja valsts uzņēmumā, saņēma ne to mazāko algu un nebija vienīgā pelnītāja ģimenē, bet, gaidot bērna nākšanu pasaulē, pirms došanās bērna kopšanas atvaļinājumā vēlējās saraust vairāk naudas. Vienojās ar negodīgu grāmatvedi, kas par samaksu grūtnieci pierakstīja darbā divās fiktīvās firmās. Fiktīvi nodarbinātajai tika norādīta fiktīva alga. Par viltus darbinieci netika maksāti nodokļi.
Iesaistoties šajā afērā, māmiņa-krāpniece izkrāpa maksimumu: maternitātes pabalstu, vecāku pabalstu jeb māmiņalgu, kā arī bezdarbnieka pabalstu, kopā ap 12 tūkstošiem eiro.
"Protams, es apzinājos, ko daru. Par to, ko izdarīju, tieku tiesāta, esmu apsūdzēta par finanšu izkrāpšanu no valsts. Zināju konkrētu grāmatvedi, kura piedāvā šo pakalpojumu. Par viņas pakalpojumu samaksāju 1,2 tūkstošus eiro. Viņa panāca, ka fiktīvi nodarbina, fiktīvi maksā algu, bet rezultātā mēs saņēmām reālu naudu, kad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksā pabalstus," raidījumam stāsta māmiņa-krāpniece, kura vēlējās palikt anonīma.
Uzklausītā sieviete raidījumam stāstīja, ka nebaidījās krāpties un tikt pieķerta, jo “apkārt tobrīd bija pozitīvi piemēri" – nesodīti, viss bija izgājis cauri.
Krāpšanos ar pabalstiem gan konstatēja VSAA, vēlāk, izmeklētājiem savācot pierādījumus, tika sākts kriminālprocess, un tiesas priekšā stājās pat vairākas māmiņas-krāpnieces. Noziedzīgajās darbībās pieķerta arī grāmatvede.
Sieviete ir pārliecināta, ka tas nav vienīgais grāmatvedis, kas sniedz noziedzīgus pakalpojumus, ziņo "Bez tabu".
Visbiežāk no VSAA cenšas izkrāpt maternitātes pabalstu, vecāku pabalstu, bezdarbnieka un slimības pabalstus, proti, pabalstus, kuru apmērs atkarīgs no darba algas, informēja VSAA pārstāve Iveta Daine.
Smagākais iespējamais sods par šādu noziegumu ir brīvības atņemšana līdz 10 gadiem, brīdina Andris Aleksejevs, Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurors. Neiedziļinoties izmeklēšanas niansēs, lai neatklātu izmeklēšanas metodes, prokurors Aleksejevs uzsvēra, ka blēdības ar pabalstiem ir viegli konstatējamas.
Plašāk "Bez tabu" sižetā: