Redzot slavenās Gīzas piramīdas, kādas tās ir šodien, ir grūti iedomāties dienu, kad tās tika uzceltas. Šie akmens labirinti, kas būvēti, lai godinātu mirušos un nogādātu tos pēcnāves dzīvē, tika uzcelti pirms aptuveni 4500 gadiem bez modernām tehnoloģijām un ar apbrīnojamu precizitāti, vēsta portāls "Science Alert".
Nīlas ūdensceļš
Taču ēģiptiešiem vajadzēja daudz vairāk nekā dažas primitīvas rampas, lai novietotu ļoti smagos akmeņus. Jaunākais pētījums liecina, ka labvēlīgi vides apstākļi ļāva uzbūvēt Gīzas piramīdas, kur Nīlas atzars kalpoja kravu pārvadājumiem.
"Lai uzceltu plato piramīdu, kapenes un tempļus, šķiet, ka senie ēģiptiešu inženieri izmantoja upi un tās ikgadējos plūdus. Tomēr ir maz vides pierādījumu par to, kad, kur un kā šīs senās ainavas attīstījās," pētījumā vēsta ģeogrāfs Haders Šeiša.
Arheologiem jau kādu laiku bija aizdomas, ka Ēģiptes piramīdu celtnieki varēja izmantot ūdensceļus no Nīlas, veidojot kanālus un ostas, kas palīdzētu transportēt būvmateriālus.
Ostas komplekss, par kuru, pēc arheologu un ekspertu domām, kalpoja "Khufu", "Khafre" un "Menkaure" piramīdas, pašlaik atrodas vairāk nekā septiņus kilometrus uz rietumiem no mūsdienu Nīlas. Arī ieplūdēm bija jābūt pietiekami dziļām, lai noturētu ar akmeņiem piekrautus plostus virs ūdens.
Mūsdienu Gīzas pilsētas inženiertehnisko darbu laikā veiktie urbumi ir devuši liecības par iežu slāņiem, kas atbilst Nīlas atzaram, kurš stiepjas virzienā uz piramīdu pamatni.