Rinkēvičs: Eiropas līmenī ir izpratne, ka jāaptur ES un Krievijas vīzu režīma atvieglošana

Viņš norādīja, ka neformālajā sanāksmē notika plaša diskusija par vīzu politiku attiecībā uz Krieviju, kas veicināja arī kopīgu izpratni, ka nepieciešams apturēt ES un Krievijas vīzu režīma atvieglošanu, kas nozīmē daudz komplicētāku iespēju iegūt ilgtermiņa vīzas.

"Tas norāda uz ES vīzu politikas izmaiņām un tas vērtējams kā solis uz priekšu.

Mēs vienojāmies, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju un kurām ir šis lielais Krievijas pilsoņu pieplūdums, ņemot vērā drošības aspektus, varētu noteikt ieceļošanas, robežšķērsošanas liegumus, balstoties uz Šengenas kodeksu," sacīja Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka Latvija kopā ar Baltijas kolēģiem un citām valstīm, kurām ir robeža ar Krieviju, sinhronizēs lēmumus, to spēkā stāšanos laiku, tomēr tas nenotiks vienas dienas laikā. Tāpat sanāksmē panākta vienošanās, ka jāturpina darbs pie tā, lai izlemtu, ko darīt ar 12 miljoniem spēkā esošajām ES vīzām, kas izsniegtas Krievijas pilsoņiem.

"Nav tā, ka šīs vīzas var anulēt ar vienu lēmumu. Tas nav iespējams ne juridiski, ne tehniski.

Turklāt ne visas no šiem 12 miljoniem ir anulējamas. Vēl ir jāstrādā pie šī jautājuma, lai nolemtu, ko ar tām iesākt, bet, manuprāt, progress sarunās ir panākts," sacīja ārlietu ministrs.

Jau rakstīts, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri vienojušies apturēt 2007. gada līguma darbību par atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, trešdien paziņojis ES ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels.

Kā norādījis Borels, ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir "pilnībā apturams".

Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk, piebildis ES augstākais pārstāvis ārlietās.

"Tas būtiski samazinās ES dalībvalstu izsniegto jauno vīzu skaitu," paziņojis Borels.

Diplomāti atklāja, ka ES ministri nespēja vienoties par vispārēju aizliegumu izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem, jo dalībvalstu domas dalās šajā jautājumā.

Borels norādījis, ka kopš jūlija vidus ievērojami pieaugusi Krievijas pilsoņu plūsma uz kaimiņvalstīm.

"Tas ir kļuvis par drošības risku šīm kaimiņvalstīm," atzinis Borels. "Papildus tam mēs esam redzējuši daudzus krievus, kuri ceļo, lai atpūstos un iepirktos tā, it kā Ukrainā neplosītos karš," viņš piebildis.

Piekāpjoties ES austrumu dalībvalstīm, kas vēlējās vēl stingrāku pieeju, Borels uzsvēris, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju, "var pieņemt pasākumus valstu līmenī, lai ierobežotu iebraukšanu Eiropas Savienībā".

Taču viņš norādījis, ka jebkuriem pasākumiem būs jāatbilst ES Šengenas zonas noteikumiem, un uzsvēris, ka ir svarīgi, lai Krievijas pilsoniskās sabiedrības locekļi arī turpmāk varētu ceļot uz ES.

Pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālās sanāksmes Polija un trīs Baltijas valstis - Igaunija, Lietuva un Latvija - paziņoja, ka apsver aizliegt Krievijas pilsoņiem ieceļot, ja ES to nespēs izdarīt.

Četras valstis norādīja, ka atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšana Krievijas pilsoņiem ir pirmais solis.

"Taču mums krasi jāierobežo izsniegto vīzu skaits, galvenokārt tūristu vīzu skaits, lai samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienību un Šengenas zonu," teikts četru valstu kopīgajā paziņojumā. Tajā norādīts, ka būtu jāpieļauj izņēmumi attiecībā uz disidentiem un citiem īpašiem gadījumiem.

"Kamēr šādi pasākumi nebūs ieviesti ES līmenī, mēs (..) apsvērsim iespēju nacionālā līmenī ieviest pagaidu vīzu aizlieguma pasākumus vai ierobežot robežu šķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir ES vīzas," teikts paziņojumā.