ES ministri vienojas apturēt atvieglotu vīzu izsniegšanas kārtību Krievijas pilsoņiem

Ministri tādējādi reaģē uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, trešdien, 31. augustā, paziņojis ES ārlietu dienesta vadītājs Žuzeps Borels.

Kā norādījis Borels, ministri bijuši vienisprātis, ka attiecības ar Maskavu nevar turpināt kā ierasts un, ka minētais līgums ir "pilnībā apturams".

Līguma darbības apturēšana nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un ka viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk, piebildis ES augstākais pārstāvis ārlietās.

"Tas būtiski samazinās ES dalībvalstu izsniegto jauno vīzu skaitu," paziņojis Borels.

Diplomāti atklāja, ka ES ministri nespēja vienoties par vispārēju aizliegumu izsniegt tūrisma vīzas Krievijas pilsoņiem, jo dalībvalstu domas dalās šajā jautājumā.

Borels norādījis, ka kopš jūlija vidus ievērojami pieaugusi Krievijas pilsoņu plūsma uz kaimiņvalstīm.

"Tas ir kļuvis par drošības risku šīm kaimiņvalstīm," atzinis Borels.

"Papildu tam mēs esam redzējuši daudzus krievus, kuri ceļo, lai atpūstos un iepirktos tā, it kā Ukrainā neplosītos karš," viņš piebildis.

Piekāpjoties ES austrumu dalībvalstīm, kas vēlējās vēl stingrāku pieeju, Borels uzsvēris, ka valstis, kas robežojas ar Krieviju, "var pieņemt pasākumus valstu līmenī, lai ierobežotu iebraukšanu Eiropas Savienībā".

Taču viņš norādījis, ka jebkuriem pasākumiem būs jāatbilst ES Šengenas zonas noteikumiem, un uzsvēris, ka ir svarīgi, lai Krievijas pilsoniskās sabiedrības locekļi arī turpmāk varētu ceļot uz ES.

Pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru neformālās sanāksmes Polija un trīs Baltijas valstis - Igaunija, Lietuva un Latvija - paziņoja, ka apsver aizliegt Krievijas pilsoņiem ieceļot, ja ES to nespēs izdarīt.

Četras valstis norādīja, ka atvieglotās vīzu izsniegšanas kārtības apturēšana Krievijas pilsoņiem ir pirmais solis.

"Taču mums krasi jāierobežo izsniegto vīzu skaits, galvenokārt tūristu vīzu skaits, lai samazinātu Krievijas pilsoņu plūsmu uz Eiropas Savienību un Šengenas zonu," teikts četru valstu kopīgajā paziņojumā. Tajā norādīts, ka būtu jāpieļauj izņēmumi attiecībā uz disidentiem un citiem īpašiem gadījumiem.

"Kamēr šādi pasākumi nebūs ieviesti ES līmenī, mēs (..) apsvērsim iespēju nacionālā līmenī ieviest pagaidu vīzu aizlieguma pasākumus vai ierobežot robežu šķērsošanu Krievijas pilsoņiem, kuriem ir ES vīzas," teikts paziņojumā.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka pēc Vācijas ārlietu ministres Annalēnas Bērbokas teiktā noprotams, ka Berlīne būtu gatava kompromisam jautājumā par tūristu vīzu izsniegšanas ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, dažām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm pieprasot blokam pieņem vienotu un stingru nostāju.

Kopīgajā preses konferencē ar Dānijas kolēģi Jepi Kofodu Bērboka norādīja, ka Vācijas kanclera birojs un Ārlietu ministrija esot vienisprātis - lēmuma pieņemšanā jābūt iesaistītai visai Eiropai.

Līdz šim ES dalībvalstīm nav izdevies vienoties par vīzu izsniegšanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, tādējādi reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.

Dažas dalībvalstis - Igaunija, Latvija, Lietuva un Čehija - jau pārtraukušas tūrisma vīzu izsniegšanu krieviem.

Citas, tajā skaitā Polija un Somija, arī pieprasa vīzu izsniegšanas aizliegumu.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs līdz šim noraidījis vispārēju vīzu izsniegšanas aizliegumu, apgalvojot, ka tas apgrūtināšot pret diktatora Vladimira Putina režīmu noskaņoto krievu bēgšanu no Krievijas.

Šolcs šo nostāju pauda arī ceturtdien, tiekoties ar pilsoņiem Magdeburgā.

"Šis ir Putina karš. Tas nav krievu [karš]," apgalvoja sociāldemokrātu (SPD) līderis. "Nedrīkst izdarīt vispārināmus."

Tomēr viņš piebilda, ka izprotot arī Krievijas kaimiņvalstu nostāju.

Tikmēr Bērboka, kas pārstāv zaļos, piektdien apgalvoja, ka Šolcs nekad neesot pilnībā noraidījis ideju par vīzu izsniegšanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem.

Viņa piebilda, ka priekšstats, kādu rada intervijas, vienmēr neatspoguļo politiķa patiesās nostājas nianses.