Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis
Iesūti ziņu!

VIDEO "Aiz priekškara": Kā Krievijas propagandisti reaģēja uz padomju pieminekļa nogāšanu? (11)

Krievijas propagandisti reaģē uz padomju pieminekļa Pārdaugavā nogāšanu Foto: Ekrānuzņēmums no video

Pagājušajā nedēļā, kad Pārdaugavā tika nogāzts padomju armijas karavīru piemineklis, Krievijas propagandas raidījumi to vērtēja kā klaji nedraudzīgu žestu pret Krieviju. Pēc tā sekoja arī draudi Latvijas amatpersonām. Tika pārrunāta arī Kremļa galvenā ideologa Aleksandra Dugina meitas Darjas Duginas slepkavību, šo atentātu izmantojot kā apliecinājumu, ka Ukraina ir teroristiska valsts, ar kuru nekādas sarunas nav iespējamas, aģentūra LETA norāda iknedēļas apskatā "Aiz priekškara".

Propagandisti aizvien agresīvāk aicināja veikt raķešu triecienus pa lēmumu pieņemšanas centriem Kijivā un apgalvoja, ka NATO ir tieši iesaistīta karā Ukrainā un vēlas atklātu konfrontāciju ar Krieviju.

Krievijas propagandisti, karam ievelkoties un sabiedrībai sākot pagurt, meklē aizvien jaunus veidus, kā iedzīvotājos turpināt uzkurināt naidu gan pret Ukrainu, gan Rietumu pasauli, īpaši ASV, Vāciju un Lielbritāniju. Līdz ar pieminekļa Uzvaras parkā nogāšanu politiskās aģitācijas dienaskārtībā ar jaunu sparu uzvirmo stāsti par fašisma atdzimšanu Latvijā un krievvalodīgo apspiešanu.

"Jūs par to atbildēsiet." Latvija esot jāsoda

Dažādi Krievijas propagandas raidījumi vairākas dienas pēc kārtas demonstrēja plašus sižetus no Rīgas, kuros bija redzama pieminekļa demontāža Uzvaras parkā. Atkārtoti rādīja vienu un to pašu kadru, kurā kāda krievu sieviete kliedza: "fašizm ņeproiģot" - "fašisms neizies cauri". Tāpat vairākkārtīgi tika demonstrēti kadri, kuros policija aiztur kārtības pārkāpējus.

Propagandisti nekavējās norādīt, ka dzeloņstiepļu žogi, policija, kas aiztur cilvēkus, un suņu rejas esot tieša pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu nacistiskās Vācijas prakse.

Raidījuma "60 minūtes" vadītāja Olga Skabejeva norādīja, ka padomju karavīru pieminekļa nojaukšana notikusi Krieviju visaizvainojošākā un pazemojošākā veidā un tas esot spļāviens sejā visiem krieviem un Otrā pasaules karā kritušo piemiņas zaimošana.

Izskanēja arī melīgi apgalvojumi, ka pieminekļa nojaukšanai esot piesaistīti ukraiņu brīvprātīgie.

Dažādi "eksperti", sākot no žurnālistiem un politologiem līdz militārpersonām, uzsvēra, ka Latvijā notiekot vēstures pārrakstīšana un Otrā pasaules kara rezultātu apstrīdēšana. To visu pavadīja tādi izteicieni kā "nacistiskas bakhanālijas" un "rusofobijas izvirdumi". Propagandas raidījumu dalībnieki visi kā viens pauda uzskatu, ka tieši Baltijas valstis ir Eiropas nacisma perēklis un tās uzkurina šādu noskaņojumu visā Eiropā.

Ar saviem agresīvajiem un šovinistiskajiem izteicieniem bēdīgi slavenais militārais eksperts Igors Korotčenko pat pauda, ka Latvijas rīcība, nogāžot pieminekli Uzvaras parkā, esot uzskatāma par kara pieteikumu Krievijai un tas esot aizvainojums ikvienam krievam.

Korotčenko arī izteica klajus draudus Latvijas amatpersonām, īpaši aizsardzības ministram Artim Pabrikam: "Es esmu absolūti pārliecināts, kas tas nepaliks nesodīts. Kā, kādā formātā - politiskā, kara vai kādā citā, un, kad Krievija atbildēs, tas ir mūsu augstākās varas pārziņā.

Es gribu vērsties pie katra Latvijas politiķa, kurš pieņēma lēmumu un organizēja šo, un pateikt vienu: mēs katru no jums atcerēsimies pēc vārda, sākot no aizsardzības ministra Pabrika un visiem pārējiem. Un šīs lietas netiks ne piedotas, ne aizmirstas. Jūs par to atbildēsiet. Sēdiet un gaidiet!"

Lai arī citi propagandas raidījumu dalībnieki neizteica atklātus draudus, taču dominējošais vēstījums bija viens: Krievijai Latvija ir jāsoda, un tas jādara diplomātiski un ekonomiski, saraujot visas ekonomiskās saites ar mūsu valsti. Jānorāda, ka Krievijas Galvenā izmeklēšanas pārvalde ierosinājusi krimināllietu par pieminekļa nojaukšanu.

Propagandisti Jevgeņijs Popovs un Vladimirs Solovjovs, atsaucoties uz mūsu Valsts prezidenta Egila Levita teikto, ka Latvijai ir jātiek galā ar lielo, valstij nelojālo iedzīvotāju skaitu, apgalvoja, ka Latvija ir gatava veidot koncentrācijas nometnes krievvalodīgajiem, kurus uzskata par nelojāliem. Raidījumā "60 minūtes" tika rādīts sižets no Lietuvas, kurā kāda "žurnāliste" apgalvoja: ja tiec uzskatīts par valdošajai varai nelojālu, tev bloķē bankas karti.

Tāpat tika pausts, ka visās Baltijas valstīs vēlēšanas ir nopirktas, proti, balsis pērkot gan par naudu, gan alkoholu, tā rezultātā pie varas visās trīs valstīs esot pronacistiska kliķe. Iedzīvotājiem protestēt neesot iespējams, jo visus alternatīvu viedokļu paudējus aizturot un liekot cietumā.

Solovjovs sev ierastajā ciniskajā stilā paziņoja, ka Krievijai vajadzētu pārņemt Izraēlas izlūkošanas dienesta "Mossad" praksi, medījot nacistus. Krievijai tāpat vajadzētu vajāt nacistus, tostarp Baltijas valstīs, kā arī vajadzētu izķert Krievijas opozicionārus, kas pielīdzināmi dzimtenes nodevējiem, lai arī kurā pasaules valstī tie neatrastos.

"Pienākums pret saviem tautiešiem." Jāveido pārvietošanas programma Latvijas krieviem

Divos dažādos raidījumos - "60 minūtes" un "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" - tika pārraidītas intervijas ar Krievijas vēstnieku Latvijā Mihailu Vaņinu, kurā vēstnieks sūrojās par grūto dzīvi Latvijā un milzīgo spiedienu no Latvijas valsts puses, ar kuru jāsastopas vēstniecībai, piemēram, aizvainojošiem plakātiem un demonstrācijām, kurām netiek likti šķēršļi. Vaņins arī apgalvoja, ka vēstniecības darbinieki regulāri saņemot draudu zvanus un vēstules.

Intervijā ar vēstnieku parādījās jauns vēstījums, kas līdz šim aktuālajos Kremļa naratīvos nebija dominējis.

Proti, Vaņins pauda, ka Krievijas valstij jāveido īpaša palīdzības programma Latvijas krieviem, kas vēlas aizbēgt no Latvijā valdošā aparteīda režīma, un jāveicina, tostarp finansiāli, krievvalodīgo pārcelšanās uz Krieviju.

Vēstnieka teikto ar lielu entuziasmu uzņēma propagandas raidījumu dalībnieki, paužot, ka Krievijai šāda pārvietošanas programma jānosaka par prioritāti. Tas esot Krievijas pienākums pret saviem tautiešiem, turklāt tas būšot abpusēji izdevīgs pasākums, jo Krievija iegūšot augsti kvalificētus un izglītotus nodokļu maksātājus.

"Vēstījums tēvam." Spekulē ar Duginas nāvi

Krievijas galēji labējās ideoloģijas propagandētāja Aleksandra Dugina meitas Darjas Duginas slepkavība kļuva par īstu medus maizi Krievijas propagandistiem. Tika plaši tiražēti sižeti, kuros redzama it kā Duginas slepkava, kas esot ukrainiete no "Azov" rindām, kas pēc slepkavības izdarīšanas esot aizbēgusi uz Igauniju.

Solovjovs, Skabejeva, Popovs un citi nenogurstoši apgalvo, ka Duginas slepkavība esot labi izplānota trīs valstu - Ukrainas, Lielbritānijas un Igaunijas - specdienestu operācija.

Līdz ar to daudz izkāpinātākos toņos tiek runāts par Ukrainu kā teroristisku valsti, ar kuru nekādas pārrunas nav iespējamas. Tāpat tiek apgalvots, ka Duginas slepkavību esot pasūtījuši un inspirējuši tieši Rietumu specdienesti, tādējādi uzkurinot vietējā sabiedrībā vēl lielāku naidu pret "kolektīvajiem Rietumiem".

Propagandas raidījumos arī izskanēja versija, ka pret Duginu vērsts atentāts, jo viņa strādājusi pie nozīmīgas žurnālistiskas izmeklēšanas, kas esot saistīta ar Francijas valdības nelikumībām urāna ieguvē atsevišķās Āfrikas valstīs. Otrs iemesls Duginas novākšanai esot bijis saistīts ar viņas darbību politiskā grupā, kas vēlas reformēt ANO, izveidojot valstu grupu ar Krieviju centrā, kas uzņemtos līderību šajā starptautiskajā organizācijā.

Tikmēr Ukraina ir kategoriski noliegusi savu līdzdalību Duginas slepkavībā. Gan Rietumu analītiķi, gan Kremļa opozicionāri uzskata, ka patiesais slepkavības organizētājs ir Krievijas Federālais drošības dienests.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts intervijā laikrakstam "Diena" norādīja: "Tas, ka tie nav ukraiņi, man liekas, ir pilnīgi skaidrs. (...) Principā es redzu trīs virzienus, kā Krievija to varētu ekspluatēt: ar to pamatot masīvu raķešu triecienu un mērķus, vēršanos pret "Azov" aizstāvjiem un trešais - ar to pamatot vēršanos ar represijām valsts iekšienē, kaut gan pēdējais man liekas vismazāk ticams, jo priekš tā Putinam jau nu vairs neko tādu nevajag, līdz ar to drīzāk pirmais vai otrais."

Savukārt trimdā dzīvojošais Krievijas politikas analītiķis Andrejs Piontkovskis uzskata, ka Duginas nogalināšana ir vēstījums viņas tēvam Aleksandram Duginam nepārkāpt sarkanās līnijas.

Proti, Dugins ne reizi vien ir paudis, ka Krievija Ukrainā rīkojas pārāk vāji un esot nepieciešama daudz izlēmīgāka rīcība. Piontkovskis norāda, ka Krievijā esot gana daudz galēji labējo, kas kritizē Putinu par nepietiekami asu un nežēlīgu rīcību Ukrainā, un Duginas slepkavība esot brīdinājums nepārkāpt sarkanās līnijas.

Arī rietumvalstis varot būt leģitīms mērķis

Propagandisti atkārtoti uzsver: ar Krieviju karo visas NATO valstis. To iesaisti apliecina gan ieroču piegāde Ukrainai, gan ukraiņu karavīru apmācīšana. Tāpat, pēc Skabejevas domām, nule kā notikusī augsta apbalvojuma piešķiršana kādam ASV ģenerālim esot tiešs apliecinājums, ka Savienotās Valstis piedalās karā. Līdz ar to arī rietumvalstis varot kļūt par leģitīmu mērķi Krievijas uzbrukumam.

Solovjovs skaidri uzsvēra - ja Ukraina ir teroristiska valsts, tad viņu karavīru apmācīšanas vietas ārzemēs ir uzskatāmas par teroristu treniņbāzēm un var tikt pakļautas Krievijas raķešu triecieniem.

Krievijas propagandistu vēstījumos arī jaušama zināma nepatika pret pārāk "maigo" rīcību Ukrainā. Protams, atklāti Putins nekad netiek kritizēts un tiek piesaukts kā augstākā autoritāte teju visos jautājumos, tajā pašā laikā propagandisti atkal un atkal pauž, ka Krievijai jārīkojas daudz asāk - jāvērš raķešu triecieni pret lēmumu pieņemšanas centriem Kijivā, jāatslēdz neokupētajā Ukrainas daļā elektrība, internets, ūdens padeve.

Propagandisti savos vēstījumos arī cenšas padarīt neiespējamu jebkādu sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un jelkādus centienus noslēgt pamieru, kā mantru atkārtoti uzsverot, ka ar Ukrainu kā teroristisku valsti nekādas sarunas nav iespējamas un nepieciešama tikai pilnīga uzvara, okupējot visu Ukrainas teritoriju.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu