Latvijas uzņēmēji sāk pirkt uzņēmumus Eiropā tālāk no Krievijas un Ukrainas konflikta zonas

"Vienmēr ir bijis tā, ka, runājot par to, vai Latvijas uzņēmumi kaut ko ir nopirkuši ārzemēs, mēs esam aiz Lietuvas un Igaunijas. Pašlaik mums ir ļoti liels pārsteigums, ka mums no Latvijas uzņēmumiem ir vairāk mandātu kārtot uzņēmumu iegādi, nekā pārdot tos.

Tā nekad nav bijis. Darījumi gan aizņem laiku, tādēļ statistikā mēs tos ieraudzīsim, iespējams, tikai nākamā gada sākumā," stāstīja Lieģe.

Viņa piebilda, ka uzņēmums, piemēram, jau ir palīdzējis nopirkt vienu uzņēmumu Kiprā un vienu uzņēmumu Portugālē. Vēl gan nevar teikt, ka darījumi ir noslēgušies, jo jāsaņem konkurences uzraudzības institūciju atļaujas un citi saskaņojumi, tādēļ arī uzņēmumu nosaukumus vēl nevar atklāt. Tāpat ir darījumi, kuri vēl ir procesā.

"Oaklins" partnere Latvijā norādīja, ka pārsvarā par uzņēmumu iegādi citur interesējas ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuri saprot, ja kaut kas notiks šeit, tad viņi pazaudēs visu.

"Un šeit apsvērumi ir saistīti tieši ar karu. Var jau runāt par to, ka mēs esam NATO dalībvalsts, bet visi jau redz arī tos plānus, ka mūs aizsargās trīs dienas pēc iebrukuma utt.

Attiecīgi pašlaik ir uzņēmumi, kuri izlemj nevis paplašināt savu ražotni šeit, bet ieguldīt naudu kāda uzņēmuma iegādē citās valstīs, kuras atrodas tālāk no konflikta zonas," stāstīja "Oaklins" pārstāve.

Par iegādēm citās valstīs interesējas arī tehnoloģiju uzņēmumi. Lieģe gan teica, ka šajā gadījumā iemesli nav saistīti tieši ar karu, jo problēmu gadījumā tehnoloģiju uzņēmumi, atšķirībā no ražotājiem un mazumtirgotājiem, pārcelties uz citu vietu var salīdzinoši ātri un vienkārši arī tāpat.

Jautāta, vai šī tendence būtu jāvērtē kā laba, jo Latvijas uzņēmumi aktīvāk sāk izplesties citos tirgos, vai tomēr kā slikta, jo motivācija ir saistīta ar aiziešanu problēmu gadījumā, Lieģe atzina, ka pašlaik tā ir biznesa aizsardzības stratēģija ar domu, ja būs slikti, tad es aizbraukšu, tādēļ Latvijas ekonomikai tas nav labi. Tomēr tas var dot arī pozitīvu impulsu.

"Es domāju, ka, lai kāds arī nebūtu galvenais motīvs, cilvēki kaut ko iemācīsies. Piemēram, Igaunijā tehnoloģiju nozare ļoti strauji attīstījās pēc tam, kad izveidojās "Skype", un daudzi nosprieda - ja viņi var, tad mēs arī varam.

Arī šajā gadījumā varbūt nav tik svarīgi, kādēļ šīs iegādes tagad tiek veiktas, jo citi ieraudzīs, ka tas ir reāli un nospriedīs, ka arī viņi var paplašināties citos tirgos. Tādā ziņā tas ir pozitīvi, jo tas parādīs citiem, ka to var izdarīt, un iedos drosmi. Ļoti bieži tomēr ir tā, ka Latvijā uzņēmumiem vairs nav kur augt, bet iet citos tirgos ir bail. Tagad būs piemēri, ka to var izdarīt," teica "Oaklins" pārstāve.