Viņa skaidroja, ka šādas izmaiņas notikušas kopš 2020.gada, kad atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem vēl bija mazliet virs 22%.
Runājot par to, cik lielā mērā cilvēki saprot, kas ir diskriminācija, viņa atsaucās uz Aristoteļa paradigmu, ka atšķirīgās situācijās mēs pret cilvēkiem izturamies atšķirīgi, bet vienādās situācijās - vienādi.
Sebre atzīmēja, ka mēs nekad nebūsim vienādi, bet mēs varam nonākt gan vienādās, gan atšķirīgās situācijās, līdz ar to pret mums ir jāizturas gan vienādi, gan arī atšķirīgi.
Ekspertes ieskatā, vārdam diskriminācija pašam par sevi ir negatīva nozīme. Pēc SIF pārstāves paustā, cilvēki zina, kas ir diskriminācija, bet kaut kādā konkrētā situācijā tā netiek līdz galam atpazīta.
Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore un komunikācijas studiju nodaļas vadītāja Marita Zitmane atzīmēja, ka katram ir savs priekšstats, ko vārds "diskriminācija" nozīmē, tomēr, ja pieturas pie definīcijas, tad diskriminācija ir apzināta sliktu apstākļu radīšana, balstoties uz dzimumu.
Pēc Zitmanes paustā, tie var būt sliktāki apstākļi darba vidē, nosacījumi, atalgojums un citi. Arī diskriminācijas izpausmes var būt dažādas - dažādi darba laiki, papildu pienākumi, neapmaksātais darbs, atšķirība atalgojuma lielumā.