Valsts plāno noteikt maksu par uzņēmēju rezervētajām saules paneļu un citu staciju jaudām

Energoresursu cenu kāpums šokējis visus. Mums tiek solīta skarba ziema. Maksa par siltumu un elektrību, pēc ekspertu teiktā, pīķi varētu sasniegt nākamā gada sākumā.

Lai krīzei sagatavotos, valsts vēl pavasarī mudināja iedzīvotājus un uzņēmējus pirkt saules paneļus. Gan pašu lietošanai uz privātmāju jumtiem, gan attīstīt jaunus un apjomīgus elektroparkus.

Nemācoties no iepriekš pieļautajām kļūdām, valsts pieteikšanos organizēja rindas kārtībā. Kurš pirmais atnāca, pirmais dabūja. Ir aizdomas, ka slikti organizēto kārtību izmantojuši arī spekulanti. Tikmēr vairāki ražošanas uzņēmumi un pašvaldības saules stacijas būvēt nevar, jo daudzviet Latvijā visas pieejamās energotīkla jaudas ir izsmeltas.

TV3 ziņas šajā vasarā stāstīja par Preiļu novada pašvaldību, kas bija cerējusi pieteikties uz 12 mazu saules paneļu staciju izbūvi, lai ar tām aprīkotu vairākas savas iestādes. Tas ļautu mēnesī ietaupīt ap 10 tūkstošu eiro.

Šādu nelielu staciju būvēšanai darbi jāskaņo ar "Sadales tīkliem". Tie pašvaldībai pateikuši, ka elektrotīklos jaudas līdzīgu staciju būvēšanai rezervējuši jau citi un tāpēc pašvaldībai jaudas nepietiek.

Saules paneļu staciju būvniecību un lietošanu Latvijā uzrauga divas kompānijas. Lielos un jaudīgos saules parkus, kas domāti elektrības ražošanai, lai to tālāk pārdotu Latvenergo, regulē pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Tā saimniecībā ir lielās jaudas elektrolīnijas.

Bet saules paneļus, ko iedzīvotāji liek uz savu privātmāju jumtiem un nelielās spēkstacijas, kas paredzētas, piemēram, Preiļu pašvaldībai vai arī kādu rūpnīcu un citu uzņēmumu, galvenokārt pašu patēriņam, kontrolē "Sadales tīkls".

Tā kā elektrolīniju caurlaidība nav bezizmēra, saules staciju būvētājiem jāsaņem "jaudas rezerve" - tas ir kā sava veida apliecinājums, ka viņu iecerētajam projektam būs iespējams pieslēgties Sadales tīklu līnijām un tās spēs saražoto elektrību paņemt pretī. Ap lielajām pilsētām šī tīklu jauda ir lielāka. Attālākos lauku reģionos - ievērojami mazāka.

"Sadales tīkli" līdz šai nedēļai ir saņēmuši 294 pieteikumus vidēja izmēra elektrostaciju izveidei visā Latvijā. Bet gandrīz puse - 133 no pieteiktajiem projektiem stāv rindā, jo jaudas visiem nepietiek. Sadales tīkli neatklāj informāciju, kas pieteicies uz šo elektrostaciju veidošanu un rezervējis jaudas.

Katrā Latvijas vietā situācija ar jaudas rezervēm ir citādāka. Piemēram, Siguldā jaudas rezerves saņēmuši četri interesenti, bet septiņi gaida rindā. Priekulē stacijas var celt divi, bet rindā gaida vēl astoņi uzņēmēji.

Alsungā jaudas pietiek tikai vienam jaunam projektam - rindā atrodas 11. Savukārt Grobiņā elektrotīkls ir tik noslogots, ka iecerētajām četrām jaunām stacijām jaudas vienkārši nav.

Jauno staciju būvētāji nav vērtēti pēc tā, vai to plāns patiešām ir būvēt staciju un to lietot, vai arī starp interesentiem bijuši spekulanti, kuri gluži vienkārši paguvuši pieteikties pirmie.

Mūsu uzrunātie energoeksperti stāsta, ka jau šobrīd par astronomiskām summām tiek tirgotas zemes, ko pārdod komplektā ar Sadales tīklu izdotajām atļaujām tajās attīstīt saules paneļu stacijas. Tie, kuri pieteikšanos uz jaudas rezervēm nokavējuši un palikuši ārpus rindas, aicināti gaidīt, ja kāds no rindas izkritīs.

Vēsturiski Latvijā alternatīvo elektrības enerģiju projektu īstenošana saistās ar aizdomām par kādu politiķiem un partijām pietuvinātu uzņēmēju slēptu atbalstu. 2000. gadu sākumā, kad sākas mazo HES bums, biznesā iezīmējas "Tautas partijas" cilvēki. Arī Aigara Kalvīša ģimenes locekļi un viņu biznesa partneri.

Liepājas pusē vēja parks Grobiņā sākumā slēpti, bet pēc tam jau atklāti nonāk Andra Šķēles ģimenes īpašumā. Kad pirms 13 gadiem vēja enerģijas iepirkumu sludina Valda Dombrovska kabinets ar ekonomikas ministru Arti Kamparu, piesakās 40 gribētāji.

70% no visa iepirkuma nonāk vienas firmas rokās, jo Ekonomikas ministrija iespējas attīstīt vēja parkus līdzīgi kā šobrīd izdala pēc principa, kurš pirmais iesniedzis pieteikumu.

Lai censtos izvairīties, ka brīvās rindas kārtībā projektus varētu būt pieteikuši arī spekulanti, ir mainīts laiks, cik ilgi elektrostacijas attīstīšanai nepieciešamos dokumentus iespējams izstrādāt un sagatavot.

Ja iepriekš nogaidīšanas laiks kopš pieteikšanās brīža bija divi gadi, tad tagad jaunajiem projektiem tie ir deviņi mēneši. Tas gan neattieksies uz tiem projektiem, kurus uzņēmēji paguvuši iesniegt līdz grozījumiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulators šobrīd arī domā, kā ieviest maksu par rezervētajām jaudām. Tas neīstos elektrostaciju attīstītājus varētu atturēt no jaudu aizņemšanas, jo par to katru mēnesi būs jāmaksā. Ekonomikas ministrija no komentāriem Nekā personīga atteicās, sakot, ka "darbs un diskusijas turpinās, meklējot labākos risinājumus".

Atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs sola, ka par šo komisija spriedīšot septembra sākumā. Neformālās sarunās ar energotirgus pārzinātājiem izskan draudi, ka uzņēmēji, kuriem valsts sāks prasīt maksu par jau rezervētajām jaudām, varētu vērsties Satversmes tiesā.

Degvielas tirgotājs "Virši" ar saules paneļiem aprīkojis vairākas savas tirdzniecības vietas un plāno attīstīt arī divus lielāka apmēra saules parkus. Viņiem izdevies projektus īstenot bez lielas aizķeršanās. Bet kompānija uzskata, ka regulējumam no valsts puses, kurš saņem jaudas rezerves, būtu bijis jābūt stingrākam jau no paša sākuma.

Sadales tīkli apgalvo, ka tās saules baterijas, ko savām mājām enerģijas ražošanai uzlikuši vai plāno likt iedzīvotāji, jaudas rezerves trūkums tīklā neietekmē. Jo to darbības apjoms ir niecīgs salīdzinot ar elektrostacijām, ko rindas kārtībā pieteicās būvēt uzņēmēji.