Pētniece: Okupācijas pieminekļa simboliskās nozīmes skaidrojums bija haotisks un neskaidrs (3)

Un pusgadu pēc kara sākuma nu tas ir izdarīts. Uzvaras parks gadu gaitā izmantots dažādiem mērķiem. No mazdārziņiem, cara stādītiem kokiem un dziesmu svētkiem līdz nāvessodu izpildes vietai un Krieviju slavinošiem pasākumiem. Pēc 25.augusta šai vietai būs jāveido jauna nozīme, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Foto: Pārdaugavā sākusies pieminekļa obeliska demontāža

Latvijas Universitātes profesore un vadošā pētniece Vita Zelče vēsta: "Pašā 20. gadsimta sākumā, precīzāk 1910. gadā Rīga un Vidzeme svin milzīgu jubileju, ideoloģisku jubileju - 200 gadu Krievijas impērijas sastāvā.

Šo svētku ietvaros šim parkam tiek piešķirts Pētera vārds un parkā notiek svētku programmas pasākumi, ir atbraucis ķeizars Nikolajs II, kurš šeit stāda kokus."

Jebkādu tālāku vietas attīstību aptur Pirmais pasaules karš. Pēc Brīvības cīņām parks iegūst jaunu nosaukumu - Uzvaras parks - par godu uzvarai pār Bermonta karaspēku. Patiesu cilvēku piepildījumu un svētku svinēšanu šeit piedzīvo, Kārlim Ulmanim nākot pie varas.

Foto: Aiztur vīrieti, kurš pie pieminekļa Uzvaras parka gribēja nolikt ziedus

"1930. gados jau, kad ir Ulmaņa autoratīvais režīms, šeit norisinās tādas ideoloģiskas telpas veidošana, jo tā laika režīmiem ir vajadzīgas lielas platības, kur sapulcināt cilvēkus, – kaut kādi laukumi, stadioni.

Tam tiek izvēlēts Uzvaras parks, šeit top Dziesmu svētku estrāde, kur arī notika pēdējie pirmskara Dziesmu svētki Rīgā," vēsta Zelče.

Pēc Otrā pasaules kara nabadzības un pārtikas trūkuma dēļ parka teritorijā veido mazdārziņus, kurus piešķir Rīgas centrā dzīvojošajiem.

Daudz drūmāku ainu parks piedzīvo 1946. gadā, kad piespiedu kārtā no skolām un darbiem tiek sadzīti cilvēki pūļi, lai noskatītos, kā publiski pakārti tiek vācu virsnieki.

Piecpadsmit gadus pēc nāvessodu izpildes padomju vara atkal pievērsās parkam, to pārdēvējot par godu Padomju Savienības Komunistiskās partijas 22. kongresam.

"Tajā tiek pieņemta jauna partijas programma, līdz ar to arī ar šo nosaukumu parks lieliski iekļāvās padomju ideoloģiskajā telpā.

Līdz tam Padomju Savienības galvenie svētki bija Lielās oktobra revolūcijas gadadiena, kas tika atzīmēta novembrī, bet Brežņevs un viņa komanda redz, ka galvenais potenciāls ir tajos cilvēkos, kurus ir skāris karš, tā varētu kļūt par viņu atbalstītāju grupu.

Tādi veci kara veterāni kā Brežņevs pats, jo Brežņevs pats arī bija virsnieks kara laikā. Tātad - veterāni un viņu ģimenes.

Šajā ideoloģiskajā vēstījumā Padomju Savienības galvenā jēga ir uzvara Lielajā tēvijas karā. Hruščova periodā Padomju Savienības pastāvēšanas jēga bija - komunisma celtniecība, kosmonauti, sasniegumi un citas tādas modernas lietas - orientācija uz nākotni, bet, izgāžoties komunisma celtniecības projektam, tā jēga tiek pārkonstruēta.

Akcents tiek likts uz pagātni, tātad Padomju Savienības pastāvēšana ir attaisnojama, slavējama un godājama, jo šī bija tā valsts, kas uzvarēja karā. Tādēļ galvenā jēga ir šis karš," saka Zelče.

1975. gadā tiek izsludināts pieminekļa ideju konkurss, kurā it kā pieteiktas 33 idejas. Konkurss gan noslēdzies bez uzvarētāja.

Otrās vietas ieguvēju ideju neīstenoja. Divas arhitektu grupas, kuras ieguva trešo vietu, apvienojās un ideju sāka realizēt. Lai būvniecībai iegūtu nepieciešamos līdzekļus, tos vienkārši atvilka no cilvēku algām. Pieminekli neizdevās pabeigt plānotajā laikā.

Zelče saka: "Lielā ballīte gan nomenklatūrai, gan militāristiem izpalika. Pieminekli pabeidz tikai rudenī, to atklāj 5. novembrī, piesaistot atkal šiem oktobra svētkiem un turklāt, tagad pārlapojot presi, vispār tā ķeza ir milzīga, jo pat galvenais laikraksts "Cīņa" šo ziņu neliek pirmajā lappusē, iedomājieties, Rīgā atklāj pieminekli un galvenais kompartijas medijs ziņu liek tikai otrajā lappusē."

Paša pieminekļa simboliskās nozīmes skaidrojums ir haotisks un neskaidrs. Tas vairāk atgādina izpatikšanu žūrijas komisijai nekā vienotu stāstu, vēstījumu.

Padomju Savienībā šī vieta uzvaras svētku atzīmēšanai kalpoja vien pāris gadus. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas vien atlikušās okupantu armijas daļas atzīmēja 9. maiju. Dažus gadus vēlāk partijas sāka izmantot pieminekli politiskiem mērķiem.

Latviešus tas tracināja, notika konfrontācijas. 1997. gadā obelisku pērkoņkrustieši centās uzspridzināt, taču nesekmīgi, dzīvību zaudēja divi cilvēki.

Visu šo gadu laikā Latvijas politiķiem pietrūka drosmes novākt Krievijas ideoloģijas atsaiti Uzvaras parkā. Tikai pēc notikušajām zvērībām Ukrainā Latvijas politiķiem kļuva skaidrs, ka piemineklis iemanto jaunu un daudz bīstamāku vēstījumu un tas ir nojaucams.