Eiropas Savienība atteiksies no vienkāršotas vīzu izsniegšanas Krievijas pilsoņiem

Plāns iesaldēt 2007. gada līgumu apgrūtinātu un sadārdzinātu Krievijas iedzīvotājiem vīzu iegūšanu Šengenas zonas valstu apmeklēšanai.

Atsaucoties uz trim vārdā neminētiem avotiem, kas piedalījušies sarunās, "Financial Times" ziņo, ka ES ārlietu ministri plāno pieņemt šādu lēmumu Prāgā divu dienu sanāksmē, kas sāksies otrdien.

"Krievu tūristiem ir nepiedienīgi staigāt pa mūsu pilsētām, gar mūsu jahtu piestātnēm. Mums jāsūta signāls Krievijas iedzīvotājiem, ka šis karš ir nepieņemams un nepieļaujams," sacīja viena no ES augstajām amatpersonām.

Pārtraucot 2007. gada vienošanos, tiktu atcelta preferenciālā attieksme pret krieviem, piesakoties visām ES vīzām, tiktu prasīts vairāk dokumentu, tie kļūtu dārgāki un ievērojami palielinātos gaidīšanas laiks.

"Mēs esam nestandarta situācijā, un tas prasa ārkārtas pasākumus. Mēs vēlamies iet tālāk par vīzu režīma atvieglošanas apturēšanu," sacīja kāda augsta ES amatpersona, piebilstot, ka lielākas izmaiņas varētu tikt veiktas līdz gada beigām.

Tomēr FT atzīmē, ka ES nav vienprātības par papildu pasākumiem, ko varētu veikt Brisele, tostarp samazināt krieviem izsniegto ES vīzu skaitu vai pilnībā pārtraukt to izsniegšanu, kā arī par tādiem priekšlikumiem kā jebkura aizlieguma pagarināšana Baltkrievijas pilsoņiem, kas atbalstīja iebrukumu Ukrainā.

Somija, Polija un Baltijas valstis, kas robežojas ar Krieviju, paziņojušas, ka ir gatavas neļaut krieviem ar tūristu vīzām ieceļot savā teritorijā, atsaucoties uz izņēmuma gadījumiem Šengenas līgumā, kas saistīti ar valsts drošību.

"Es ļoti ceru atrast kopīgu Eiropas risinājumu, kā būtiski ierobežot Krievijas tūristu plūsmu uz Eiropu," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis, nosaucot visu ES valstu vienošanos par "ilgtspējīgāko un juridiski korektāko".

"Ja netiks rasts kopīgs risinājums, mēs neizslēdzam reģionālu vienošanos starp valstīm, kuras visvairāk skārušas milzīgās Krievijas tūristu plūsmas, kuri ļaunprātīgi izmanto Eiropas viesmīlību," piebilda Lietuvas diplomāts.

Piecas valstis aicinājušas aizliegt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem: Igaunija, Lietuva, Čehija, Somija un Dānija. Igaunija kā pirmā no šīm valstīm jau ir ieviesusi ieceļošanas ierobežojumu.

Krievijā uz šādu izteikumu fona pēdējo divu nedēļu laikā Šengenas vīzas pieteikumu skaits pieaudzis par 40%, un Krievijas Federācijas amatpersonas draudējušas reaģēt uz aizliegumu.

Čehija, kas ir prezidējošā valsts ES Padomē, augusta beigās paredzētajā sanāksmē plāno aicināt ES valstis apsvērt iespēju pārtraukt Šengenas vīzu izsniegšanu krieviem. Pēc Čehijas pārstāvju domām, tā var būt ļoti iedarbīga sankcija.

Vienlaikus Latvija apsver iespēju anulēt vīzas un uzturēšanās atļaujas tiem krieviem, kuri atbalsta karu pret Ukrainu.

14.augustā Polijas diplomāti paziņoja, ka strādā pie aizlieguma izsniegt vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem. Lēmumi par šo jautājumu varētu tikt pieņemti tuvāko nedēļu laikā.

18.augustā Dānija paziņoja, ka tā ierobežos vīzu izsniegšanu krieviem neatkarīgi no ES lēmuma. 18. augustā kļuva zināms, ka krieviem Somijas vīzas būs jāgaida 5 mēnešus.

Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieliuss Landsberģis 19.augustā aicināja ES valstis anulēt krieviem izsniegtās daudzkārtējās Šengenas vīzas.

Taču Vācijas kanclers Olafs Šolcs iebilst pret vīzu sankcijām. Viņaprāt, robežas slēgt nevajadzētu, jo ir Krievijas pilsoņi, kuri neatbalsta karu un bēg no Putina režīma. Bez Vācijas kanclera pret Krievijas tūristu ieceļošanas aizliegumu Eiropas Savienībā iestājās arī Grieķija un Kipra, Portugāle un Zviedrija. Tomēr Čehijas parlaments atbalstīja ES “vīzu aizliegumu” Krievijas Federācijas pilsoņiem.

Tāpat pret ierosinājumu aizliegt Šengenas vīzu izsniegšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem bija ES Ārlietu ministrijas vadītājs Žuzeps Borels.