Portugāles dārzā atklāts milzīgs dinozaura skelets

Sauropodi bija lielākie no visiem dinozauriem un lielākie sauszemes dzīvnieki, kas jebkad dzīvojuši. Dzīvniekiem bija garš kakls un astes, viņi ēda augus un staigāja uz četrām kājām.

Augusta sākumā pētnieki no Portugāles un Spānijas atklāja iespējamā dinozaura mugurkaula daļas un ribas, kas liecina, ka milzīgais dzīvnieks bija aptuveni 12 metrus garš.

Skeleta atliekas liecina, ka tas ir aptuveni 150 miljonus gadus vecs. Skeletu šobrīd pēta starptautiska pētnieku grupa. Tā kā skelets ir salīdzinoši neskarts, pētnieki, kas strādā pie rakšanas, cer, ka viņi atradīs vēl vairāk dinozauru atlieku.

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka 2019. gadā zinātnieki paziņoja, iespējams, "sliktāko" dienu uz Zemes 66 miljonu gadu laikā. Šo apgalvojumu pētnieki ieguva, pētot zem Meksikas līča 130 metru dziļumā atrastos iežus.

Iegūtie ieži, ko pētnieki atrada 130 metru dziļumā zem Meksikas līča, ir nogulumi, kas izveidojās dažu stundu laikā pēc tam, kad planētā bija ietriecies milzīgs asteroīds, kas pēc pētnieku apgalvojumiem nogalinājis dinozaurus.

Šīs katastrofas iemesls tika atklāts, pateicoties Lielbritānijas un ASV zinātniekiem 2016. gadā. 200 kilometrus plašais krāteris atrodas zem Meksikas Jukatanas pussalas.

Zinātnieku komanda ekspedīcijas laikā no zemūdens pasaules izņēma kodolu, kas būtībā dokumentē to, ko ģeologi dēvē par Kainozoju jeb zīdītāju laikmetu.

Iezis, kas atradās ūdens dzīlēs ir sadrumstalojies, bet tā saturs ir pilnīgi neskarts, apgalvo zinātnieki. Viņi uzsver, ka iezis radies no spēcīga trieciena, spiediena, karstuma un ūdens ietekmes, jo tajā dominē stiklveida saturs. Ieža struktūra bijusi līdzīga tādiem akmeņiem, kas rodas, kad vulkānu lava mijiedarbojas ar jūras ūdeni.

Trieciens, ko radījis asteroīds it kā radījis milzu viļņu impulsu, kas jūras ūdeni aizskalojis līdz pat krastam simtiem kilometru attālumā. Ūdens turpinājis plūst un aizpildīt krāteri.

Zinātnieki apgalvoja, ka trieciena rezultātā radies arī milzīgs viļņu impulss, kurš izraisījis cunami.