Ungārija kopā ar Krieviju būvēs kodolreaktorus. Tie izmaksās vairāk nekā 12 miljardus eiro (2)

Krievijas iebrukums Ukrainā nav mazinājis Budapeštas ieinteresētību šajā projektā, kas paredz papildināt četrus esošos reaktorus Pakšas atomelektrostacijā (AES) ar diviem jauniem.

Fakts, ka projektam dota zaļā gaisma ir kārtējais apliecinājums Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna tuvajām attiecībām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

"Tas ir liels solis, svarīgs pavērsiena punkts," sociālā tīklā "Facebook" paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto pēc tam, kad nacionālais regulators pēc ilgākas vilcināšanās deva atļauju celtniecības sākšanai.

"Tagad varam pāriet no plānošanas stadijas uz celtniecību. Jūs to redzēsies Pakšas būvlaukumā tuvākajās nedēļās," piebildis Sījārto.

Viņaprāt, spriežot "reālistiski" jaunie reaktori darbību varētu sākt 2030. gadā.

2014. gadā slēgtais līgums paredz, ka divi 1200 megavatu reaktori vairāk nekā divkāršos Pakšas AES pašreizējo jaudu.

1980. gadā komunistiskā marionešu režīma laikā, izmantojot toreizējās PSRS tehnoloģijas, būvētā AES šobrīd nodrošina aptuveni 40% no Ungārijas elektroenerģijas patēriņa.

"Šādā veidā mēs nodrošināsim Ungārijas energodrošību ilgtermiņā un pasargāsim Ungāriju no enerģijas cenu mežonīgajām svārstībām," uzsvēris Sījārto.

Arī projekta finansējumu pamatā nodrošina Krievija, kas piešķīrusi Ungārijai 10 miljardu ASV dolāru lielu aizdevumu, kamēr Budapešta sedz atlikušos 2,5 miljardus eiro.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Somija maijā atteicās no līdzīga projekta.

Tikmēr Ungārija dažādos veidos cenšas bremzēt un vājināt Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju.

Kamēr citas ES dalībvalstis cenšas atbrīvoties no enerģētiskās atkarības no Krievijas, Ungārija izkaulējusi sev izņēmuma tiesības un vienojusies ar Maskavu par papildu dabasgāzes piegādēm.