Uzvaras parkā kopš 22. augusta norisinājās padomju pieminekļa demontāža. Aizvadītās nedēļas sākumā tika nogāztas trīs padomju karavīru statujas un sievietes statuja, savukārt 25. augustā krita pēdējais pieminekļa kompleksa elements - 79 metrus garais obelisks. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aktuāls kļuva jautājums, vai varētu pārdēvēt padomju pieminekli Uzvaras parkā un pašu parku. Kāds ir Uzvaras parka stāsts un kā radies tā nosaukums?
Uzvaras parks ir vairāk nekā 100 gadu sens. To sāka veidot 1909. un pabeidza 1910. gadā. To dēvēja par Pētera parku par godu Krievijas imperatoram Pēterim I.
Tikai pēc kāda laika tas ieguva nosaukumu Uzvaras parks. Tā kā tajā atradās tā dēvētais Uzvaras piemineklis, var šķist, ka nosaukums radies pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) varas okupācijas 1940. gadā.
Patiesībā parks tā nosaukts 1923. gadā. Atzīmējot 4. gadskārtu uzvarai pār Bermonta karaspēku, parku pārdēvēja par Uzvaras laukumu. Tieši Pārdaugavā tika izcīnītas vissīvākās Latvijas brīvības cīņas.
Parka dienvidu pusē tika rīkotas militārās parādes, kā arī 1938. gada vasarā IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
Valsts prezidents Kārlis Ulmanis iecerēja veidot monumentālu stadionu ar 25 tūkstošiem sēdvietu Dziesmu svētkiem, Uzvaras torni un aleju, tomēr Otrais pasaules karš pielika punktu šiem plāniem.
Pēc Latvijas okupācijas, 1946. gada 3. februārī padomju varas iestādes parkā izpildīja nežēlīgu nāvessodu, publiski pakarot septiņus vācu armijas un SS virsniekus.
1961. gadā parks tika nosaukts par Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) XXII kongresa parku. Ņikita Hruščovs 22. PSKP kongresā pasludināja komunisma celtniecību PSRS, tādēļ parkā tika izveidots dīķis, zālieni un stādīti koki.