FOTO ⟩ Budistu statujas, vācu kuģi un dinozauru pēdas. Pieci interesantākie objekti, ko atklāj žūstošie ezeri un upes

Citviet upes garumā vēsturiskā celtne "Guanyin Pavilion", kas parasti bija daļēji iegremdēta ūdenī, arī piesaista daudzus tūristus.

Galvenajā Jandzi upes baseina monitoringa punktā ūdens līmenis bija par sešiem metriem zemāks nekā vidēji pēdējos gados.

Karstuma viļņa dēļ Spānijā no ūdens dzelmes paceļas vēsturiska baznīca

1960. gados tika nogremdēta "Sant Roma" baznīca. Iedzīvotāji domāja, ka baznīcu vairs nekad neredzēs, taču šobrīd karstuma dēļ ūdenskrātuve ir izžuvusi.

Sausākā periodā cilvēki dažkārt varēja redzēt, kā 11. gadsimta baznīcas smaile parādās virs ūdens. Taču šī vasara Spānijas ūdenskrātuvei, kas atrodas 100 kilometrus no Barselonas, nav atnesusi ne pilītes lietus, un tikai tagad otro reizi kopš tās nogremdēšanas 1962. gadā visa baznīca ir atsegta.

Spānijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas, valda izteikts sausums un karstuma vilnis, kura rezultātā visas lielākās upes un ūdenskrātuves ir izsīkušas un veicinājušas mežu ugunsgrēkus.

Drūmā aina, kas novērota ūdenskrātuvē, ir manīta vairākās Spānijas vietās, jo ūdenskrātuves ir izžuvušas pēc diviem karstuma viļņiem, dažos gadījumos atklājot gadu desmitiem zaudētus ciematus un piesaistot ziņkārīgus pūļus.

Sākotnēji senās vietas pārpludināja Spānijas diktatora Franko politikas dēļ, visā Spānijā izveidojot desmitiem ūdenskrātuvju, kā rezultātā simtiem ģimeņu tika padzītas no mājām aptuveni 500 ciemos.

Sau ūdenskrātuve, kurā atradās nogrimusī baznīca, tagad nodrošina dzeramo ūdeni vairāk nekā trim miljoniem cilvēku Barselonā un apūdeņo fermas Katalonijas ziemeļos, taču pēc vairākus mēnešus ilga sausuma tā rezerves ir samazinājušās līdz 37%.

"Es tikai gribēju atkal atnākt un apskatīt baznīcu. Es to atceros bērnībā, kad gāju uz ciema skolu. Toreiz es biju tikai meitene, tāpēc neko daudz no tā neatceros," sacīja 73 gadus vecā iedzīvotāja Montserata Fona.

Cilvēki nedrīkst iet iekšā baznīcā, jo tā var sabrukt, taču tā piesaista ziņkārīgu apmeklētāju pūļus. Dažbrīd policijai nācās bloķēt ceļus, jo baznīcu vēlējās apskatīt pārāk daudzi.

Donavas sausuma dēļ virs ūdens parādījušies karā nogrimušie vācu kuģi

Donavā strauji krītoties ūdens līmenim, ko izraisījis Eiropas pēdējo gadu lielākais sausums, Serbijā netālu no Prahovas ostas virs ūdens līmeņa parādījušies Otrā pasaules kara gados nogrimušo vācu karakuģu vraki.

Dažos no kuģiem varētu būt sprāgstvielas.

Vairāki desmiti Vācijas kuģu 1944.gadā Donavā nogrima vai tika nogremdēti. Tie bija Trešā reiha Melnās jūras flotes kuģi, ko vācieši centās nogādāt drošībā pa Donavu, kad padomju karaspēks bija pārņēmis kontroli pār Melnās jūras ostām.

Prahovas rajonā šobrīd redzami vairāk nekā 20 vācu kuģu vraki. Tagad kuģošanu apgrūtina gan upes seklums, gan sprādzienu draudi.

Pieejamais kuģu ceļš Prahovas rajonā tagad sarucis līdz 100 metru joslai, kaut arī parastos laikos tas bija divas reizes platāks. Daudzās Eiropas valstīs šogad ir anomāls karstums, un tā rezultātā apsīkušas daudzas upes Eiropas rietumu, centrālajā un dienvidu daļā.

Donavā daudzās vietās ūdens līmenis šobrīd ir zemākais pēdējo 100 gadu laikā.

Dinozauru pēdas

Teksasas Dinozauru ielejas parka upes gultnē saglabājušās 113 miljonus gadu vecas dinozauru pēdas. Tās līdz šim klāja ūdens un nogulsnes.

Sausuma dēļ šovasar ir samazinājies ūdens līmenis parkā, ļaujot apmeklētājiem ieraudzīt vēsturiskas liecības.

Štata parka uzraugs Džefs Deiviss sacīja, ka darbinieki, kuri šajā objektā strādājuši vairāk nekā 10 gadus, nekad nav redzējuši pēdas tik skaidri.

"Jūs ko tādu neatradīsiet nekur pasaulē. Jūs faktiski varat izšķirt kāju pirkstus un nagus. Jūs pat varat redzēt, kur viņi paslīdēja skrienot," sacīja Deiviss.

Noslēpumains akmens

Medijs "The Guardian" ziņo, ka zemais ūdens līmenis Elbas posmā Čehijā ir atklājis kādu vēstījumu, kas rakstīts vācu valodā: "Wenn du mich siehst, dann weine."

Frāze tiek tulkota kā "Ja tu mani redzi, tad raudi". Tas tika uzrakstīts kā brīdinājums par badu nākamajām paaudzēm. Šis konkrētais akmens tika atrasts netālu no Dečīnas pilsētas, kas atrodas Čehijas ziemeļu reģionā.

Nav pirmā reize, kad pēdējos gados ir redzami šādi uzraksti. Tiek vēstīts, ka 2018. gadā Dečīnā sausuma un karstuma viļņa laikā bija redzams akmens, un visā reģionā ir daudz akmeņu, kas ir ar līdzīgu vēstījumu.

Teju pusei Eiropas Savienības teritorijas draud sausums

"Apollo.lv" jau vēstīja, ka Eiropas Komisijas (EK) pētnieki brīdināja, ka teju pusei Eiropas Savienības (ES) teritorijas pašlaik draud sausums.

Eiropas Komisijas kopīgais pētniecības centrs savā augusta ziņojumā norāda, ka uz 10.augustu 47% ES teritorijas bija pakļauti brīdinājuma līmeņa sausumam un 17% atradās trauksmes līmenī.

Pētnieki norādīja, ka sausums ir saistīts ar mazo lietus daudzumu un virkni karstuma viļņu no maija, kas ietekmējis upju ūdens apjomus plaši visā Eiropā. Sarukušais ūdens daudzums arī negatīvi ietekmējis enerģētikas nozari, skarot gan hidroenerģijas ražošanu, gan citu elektrostaciju dzesēšanas sistēmas.

Sausums ir būtiski samazinājis vasarāju ražu, un visvairāk cietušas kukurūzas, sojas pupiņu un saulespuķu ražas, paziņoja pētnieki.

Ziņojumā teikts, ka reģioni, kuros apstākļi pasliktinās visvairāk, ir tie, kurus jau 2022.gada pavasarī skāra sausums, piemēram, Itālijas ziemeļi, Francijas dienvidaustrumi un daži reģioni Ungārijā un Rumānijā.

Pētnieki prognozē, ka siltāks un sausāks laiks varētu ilgt līdz novembrim Eiropas rietumu un Vidusjūras reģionā.