Šodienas redaktors:
Pauls Jānis Siksnis

FOTO Kad gribas atkal noiet tos 900 kilometrus jeb pasaulē vispopulārākā pārgājiena burvība un izaicinājumi

Foto: No privātā arhīva

Gandrīz tūkstotis nostaigātu kilometru cauri Pireneju pussalai cilvēkam, kurš iepriekš dzīvē bija nogājis tikai vienu pārgājienu. Man pašam tas izklausās neticami gan toreiz, kad tagad, kad atskatos, kā nogāju pasaulē slaveno Svētā Jēkaba ceļu jeb Camino de Santiago "franču ceļa" posmu. Precīzi vienu mēnesi ilgušajā ceļā sapratu, kāpēc cilvēki šeit atgriežas un ka ikviens cilvēks var atrast iemeslu, kāpēc iet šo posmu. Par ceļojuma burvību, kļūdām, izaicinājumiem un vēlmi iet vēl tālāk - stāsts par Santjago "franču ceļu".

Santjago ceļš ir viens no populārākajiem svētceļnieku maršrutiem pasaulē un vairākos atsevišķos izdevumos Santjago ceļš ir ierindots pašā topa galvgalī.

Šī ceļa galamērķis ir Svētā Jēkaba katedrāle, kura atrodas Spānijas ziemeļu pilsētā Santjago de Kompostela.

Ceļa pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad, saskaņā ar tradīciju, tika atklāta apustuļa Jēkaba Vecākā piemirstā kapa vieta Galīsijā, Spānijā un pār to tika uzcelta Santjago de Kompostelas katedrāle.

1993. gadā Santjago ceļš tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Ļaudis prasti iet kājām, taču šo ceļu var veikt arī uz zirga vai velosipēda.  Mēdz teikt, ka tas ir katra cilvēka individuāls izziņas, piedošanas vai veltījuma ceļš. Lai gan Santjago ceļš vēsturiski ir domāts svētceļniekiem, tomēr pēdējā laikā to iecienījuši arī ceļotāji, kuri šo maršrutu vēlas veikt, lai, piemēram, "izvēdinātu galvu", vai vienkārši vēlas fizisku pārbaudījumu un izmukt savas no ikdienas rutīnas.

Santjago ceļam ir vairāki maršruti, kuri visi ved uz Santjago de Kompostelu. Tie iet gan caur Portugāli, gan Spānijas vidieni, gan Spānijas ziemeļiem un citviet. 791 kilometru (ir arī ceļa alternatīvas) garais "franču ceļš", kas sākas no Francijas pierobežas, ir vispopulārākais ceļotāju vidū.

Raksta foto
Foto: Zoran_1107/Twitter.com

Santjago ceļa gājējiem pirms ceļa ir jāsaņem "ceļinieka pase" - dokuments, kas pierāda, ka esi gājis maršrutu. Tā ir principā vienīgā iespēja, kā gulēt vairākās alberģēs - naktsmītnēs, kas speciāli domātas šī ceļa gājējiem. Katru dienu šajā pasē krāj zīmogus, kurus var saņemt alberģēs, baznīcās, kafejnīcās u.c. vietās, kas ir sastopamas maršrutā pa ceļam.

Raksta foto
Foto: No privātā arhīva

Jāpiebilst, ka Camino gājēji drīkst gulēt arī "klasiskās" naktsmītnēs - hosteļos, viesnīcās, "Airbnb" istabiņās, kas gan visdrīzāk sanāks dārgāk.

Viss maršruts ir viegls ērtību ziņā. Vidēji ik pēc kādiem 5-10 kilometriem ir pa kādai kafejnīcai, veikalam, naktsmītnei, kā arī ūdens uzpildīšanas vietai.

"Vai tu traks esi?" Kāpēc nolēmu iet garo ceļu

Jāatzīst, ka vēl nemaz ne tik sen es biju tas, kurš nievāja garus pārgājienus. "Kāpēc iet tādus gabalus? Kāpēc sevi tik ilgstoši nomocīt? Vai nav garlaicīgi, kad ainava lēni mainās?" - tādi un vēl citi "domugraudi" nāca no manis ārā par šāda veida aktivitātēm. 

Tobrīd man bija ļoti neliela pieredze pārgājienos, varētu pat teikt, ka nekāda.

Tomēr, klausoties savas dzīvesbiedrenes stāstus par viņas iepriekš ietajiem Camino un citiem pārgājieniem, es sāku aizdomāties, ka patiesībā tā varētu būt lieliska dzīves pieredze un vispār - kāpēc es "gudri" spriežu par lietām, ko vēl neesmu pats uz savas ādas izbaudījis? Jāpamēģina un tad jārunā! 

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu