Šodienas redaktors:
Dace Otomere

Okupācijas laika pieminekļa demontāža. Ko par to raksta Krievijas un Rietumu mediji? (2)

Okupantu pieminekļa laukumā Pārdaugavā demontēta sievietes tēla statuja
Okupantu pieminekļa laukumā Pārdaugavā demontēta sievietes tēla statuja Foto: Jānis Škapars/TVNET

Latvijas vārds izskanējis ārvalstu ziņās saistībā ar okupācijas laika pieminekļa demontāžu Pārdaugavā. Par to raksta gan Rietumos, gan arī Krievijā, taču tiek likti atšķirīgi uzsvari.

Rietumu mediju rakstos notikums skatīts plašākā Baltijas valstu kontekstā, norādot, ka pagājušajā nedēļā Igaunijas pilsētā Narvā no publiskās telpas tika aizvākti pieminekļi ar padomju simboliku, tai skaitā Otrā pasaules kara laika padomju tanks "T-34", kas pildīja pieminekļa funkcijas. Tam sekoja kiberuzbrukumi Igaunijas valsts iestāžu un privāto uzņēmumu mājaslapām, taču šo uzbrukumu sekas tikpat kā nebija jūtamas.

Ziņu aģentūra AP norāda, ka Latvijā dzīvo daudz etnisko krievu un ka Krievijā atzīmētajā Uzvaras dienā 9.maijā daudzi no viņiem piedalās svinībās pie pieminekļa Pārdaugavā. Aģentūra arī piemin Latvijas Krievu savienības plānoto protestu (ko Rīgas dome nav atļāvusi) un savāktos parakstus pret pieminekļa nojaukšanu, taču, no otras puses, uzsver, ka Baltijas valstis atbrīvojušās no daudziem Padomju Savienību vai komunistiskos līderus slavinošiem pieminekļiem, kā arī ieņēmušas stingru pozīciju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

AP ziņu pārpublicējuši vairāki prestiži ārvalstu mediji, tostarp "The Washington Post" un "Euronews".

Medijs "Politico" uzsver Latvijas amatpersonu teikto, ka piemineklis slavina ne tikai Sarkano armiju, kura Latviju okupēja divreiz, bet arī Krievijas pastrādātos kara noziegumus. Arī "Politico" piemin Latvijas Krievu savienības aktivitātes un neatļauto protestu. 

Biznesa medijs "Bloomberg" pieminekļa demontāžu raksturo kā "jaunāko potenciālo strīdus jautājumu Baltijas reģiona un Krievijas starpā".

"Latvijas etnisko krievu vidū, kas ir aptuveni ceturtdaļa no 1,9 miljoniem valsts iedzīvotāju, daudzi atbalsta pieminekli, kamēr daudzi latvieši to uzskata par padomju okupācijas simbolu," raksta "Bloomberg" žurnālists Ārons Eglītis.

Taču ne visi lielie Rietumu mediji pievērsuši uzmanību Rīgā notiekošajai pieminekļa demontāžai. Piemēram, ziņu aģentūra "Reuters", kuras materiālus pārpublicē un sava satura radīšanā izmanto daudzi mediji visā pasaulē, līdz trešdienas pusdienlaikam nebija publicējusi nevienu materiālu par demontāžas norisi.

Ko raksta Krievijā?

Vairums Krievijas preses izdevumu kompleksu Pārdaugavā dēvē par "Atbrīvotāju pieminekli" un izmanto tam padomju laikos doto nosaukumu "Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". Atšķirībā no Rietumu medijiem Krievijas kanālos publicētajās ziņās uzsvars likts uz cilvēkiem, kuri otrdien bija pulcējušies pie pieminekļa teritorijas, kā arī to, ka bijuši aizturētie.

NTV raksta, ka Latvijas varasiestādes esot "vienpusēji" pārtraukušas vienošanos ar Krieviju par padomju pieminekļu apsargāšanu un devušas zaļo gaismu Pārdaugavā esošā pieminekļa demontāžai, uz ko Krievijas Ārlietu ministrija reaģējusi ar paziņojumu, ka Latvija pārkāpjot savas starptautiskās saistības.

Krievijas kanālu materiālos tiek uzsvērts Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojums, ka no valsts tikšot izraidīti ārvalstnieki, kas veiks pretlikumīgas un nesankcionētas darbības pie pieminekļa Uzvaras parkā demontāžas laikā.

Materiālos tiek atreferēti Krievijas amatpersonu un iestāžu paziņojumi. Publicēti arī viedokļraksti un krievvalodīgo sociālo tīklu lietotāju ierakstu atreferējumi, kuros nosodīta pieminekļa demontāža.

Aprakstot pieminekļa vēsturi, izdevums "Kommersant" piemin, ka kopš 90.gadu vidus Latvijā bijušas diskusijas un parakstu vākšanas par tā nojaukšanu, kā arī tā spridzināšanas mēģinājumu 1997.gadā. Tomēr, atšķirībā no rietumvalstu medijiem, netiek uzsvērta padomju okupācija.

Latvijas pozīcija parādās Krievijas opozīcijas medijos un sociālo tīklu kontos. Piemēram, Latvijā bāzētais portāls "Meduza" norāda, ka lēmums par pieminekļa demontāžu tika pieņemts šī gada maijā pēc tam, kad 9.maijā noliktie ziedi tika novākti un nākamajā dienā tur izcēlās "stihiska akcija ar padomju dziesmu dziedāšanu un prokrieviskās simbolikas izmantošanu, kas izsauca neapmierinātību daļā Latvijas sabiedrības".

Notikums atspoguļots arī ietekmīgos Austrumeiropas sociālo tīklu kontos, kuri ir pret Krievijas sākto karu Ukrainā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu