Meža ugunsgrēki aizsargājamās teritorijās: kā uzrauga mežus Latvijā?

Pavasarī un vasarā, kad īpaši aktuāla ir atpūta dabā, eksperti atgādina, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) ir aizliegts kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, izņemot ciršanas atlieku sadedzināšanu un ugunskurus māju pagalmos.

ĪADT ir noteiktas platības, kas atrodas valsts aizsardzībā, un to izveidošanas galvenais mērķis ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību – retas un tipiskas dabas ekosistēmas, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, dabas pieminekļus, savdabīgas un Latvijai raksturīgas ainavas.

Latvijā ĪADT tiek iedalītas astoņās kategorijās - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, aizsargājama jūras teritorija, kas savstarpēji atšķiras ar izveidošanas mērķiem, platību un aizsardzības pakāpi. Lai aizsargātu ĪADT, Latvijā ir noteikti dažādi saimnieciskās un cita veida darbības ierobežojumi ko regulē likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi normatīvie akti.

Jau ziņots, ka kopš 2. maija Latvijā izsludināts ugunsnedrošais laikposms.

Lai mazinātu meža ugunskuru izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem ugunsnedrošajā laikposmā ir noteikti stingri aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un arī kriminālatbildību. Tas nozīmē, ka, uzturoties purvos un mežos, ir aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus, kurināt ugunskurus, atstāt ugunskurus bez uzraudzības, dedzināt atkritumus, braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem un veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Meža ugunsapsardzību visos mežos neatkarīgi no īpašuma veida un piederības veic Valsts meža dienests (VMD). Meža ugunsapsardzības sistēma ir veidota tā, lai pēc iespējas ātrāk tiktu atklāts un ierobežots meža ugunsgrēks.

"Vienīgais izņēmums, kur uz meža ugunsgrēku pirmie dodas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāvji ir Rīgas, Jūrmalas un Daugavpils pašvaldību teritorijas," portālam "Apollo.lv saka VMD Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Lai laikus konstatētu vietu, kur izcēlies meža ugunsgrēks, meža ugunsnedrošajā periodā no meža ugunsnovērošanas torņiem pastāvīgi tiek veikta apkārtnes novērošana. Pēc VMD datiem 181 šāds tornis ir izvietots pa visu Latviju. Pirmais ugunsnovērošanas tika uzcelts 1898. gadā Ikšķiles mežniecības teritorijā, vienā no Pārogres kalniem.

VMD ziņo, ka lielākā daļa (80% meža ugunsgrēku) tiek atklāti trīsdesmit minūšu laikā no to izcelšanās brīža, un uz ugunsgrēka vietu tiek izsūtīta attiecīgās meža ugunsdzēsības stacijas automašīna ar meža ugunsdzēsēju komandu. Operatīvi likvidējot meža ugunsgrēku, uguns skartā platība nepārsniedz 0,5 hektārus.

"Lielajiem mežu īpašniekiem, kuriem meža platība ir vairāk nekā 5000 hektāri, pēc normatīvajiem aktiem ir jāiesniedz ugunsdrošības preventīvo pasākumu plāns," skaidro Jaunķiķis. Plānā jābūt norādītai informācijai par ceļiem, braucamajām stigām, minimizētās joslas, ūdens ņemšanas vietas, apgriešanās laukumi u.c. faktoriem.

Latvijā ir pieci lielo mežu īpašnieki: Latvijas valsts meži (LVM), SIA "Rīgas meži", Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, "Meža pētīšanas stacija" un Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

Runājot par ceļiem un piekļuves šīm teritorijām, VMD speciālists saka: "Situācijas mums ir dažādas. Ir vietas, kur nav problēmu. Ir arī vietas, kur šie jautājumi risinās smagnējāk. Tas ir atsevišķas vietās, kas atrodas DAP pārraudzībā. Ir vietas, kur šī ir problēma, sevišķi Ziemeļkurzemes pusē."

FOTO: Ugunsgrēks Ķemeru Nacionālajā parkā (2018. gads)

FOTO: Ugunsgrēks Garkalnes mežos (2021. gads) 

FOTO: Ugunsgrēks Ādažu poligona teritorijā (2018. gads) 

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.