Uzsākot pirmās skolas gaitas gan bērns, gan viņa vecāki var just daudz spēcīgu emociju - prieku, bailes, satraukumu, cerības, dusmas, taču vecākiem ir jāpalīdz bērniem tikt galā ar savām emocijām. Vecākiem ir jāatceras, ka nevajadzētu uzvelt bērniem savas emocijas, uzsver psihoterapeits Andris Veselovskis.
Pirmo skolas dienu gaidot, psihoterapeits sniedz padomus skolēnu vecākiem
Ja vecākiem skola ir raisījusi bailes un negatīvas emocijas, nevajadzētu ar to biedēt bērnu. Ja vecāki baidās, ka bērnam var skolā iet slikti, nevajadzētu bērnu jau iepriekš sabiedēt ar tādu varbūtību un savām negatīvajām gaidām. Vienlaikus nevajag bērnam likt justies labi, ja viņš jūt satraukumu vai bailes. Ir jāpieņem emocijas, kādas tās ir, un jāpalīdz tikt ar tām galā, uzsver psihoterapeits.
Vecāku attieksmei būtu jābūt iedrošinošai, motivējošai un palīdzošai, norāda speciālists. Komunikācijā ar bērnu vajadzētu uzsvērt, ka viņš skolā varēs uzzināt daudz ko interesantu, satikt jaunus draugus, kļūt stiprāks un gudrāks, iemācīties sadzīvot ar citiem cilvēkiem, iegūt jaunas zināšanas un pārvarēt grūtības, kā arī piedzīvot daudz interesantu piedzīvojumu.
Veselovskis iesaka izvairīties no savu mērķu uzspiešanas bērnam, kas mēdz notikt neapzināti. Piemēram, nevajadzētu prasīt, lai bērns obligāti saņem teicamas sekmes vai sasniedz kādus citus striktus rādītājus.
Drīzāk vajadzētu izvirzīt tādus mērķus, kurus bērns varētu sasniegt, gūstot skolas pieredzi, atzīmē Veselovskis. Piemēram, bērns varētu kļūt fiziski un emocionāli stiprāks, kā arī iemācīties sadarboties ar citiem bērniem un skolotājiem.
Tāpat skolā var iemācīties pārvarēt konfliktsituācijas, uztrenēt sevi grūtībām. Bērnam būtu jāiemācās pateikt un aizstāvēt savu viedokli, būtu jāiegūst zināšanas par to, kā darbojas pasaule, un jāiegūst pamatzināšanas dažādos priekšmetos. Jāiemācās meklēt informāciju, patstāvīgi veikt darbus un paveikt uzdevumus līdz galam. Obligātas ir fiziskās aktivitātes, lai bērns būtu fiziski stiprs un vesels, norāda psihoterapeits.
Pēc Veselovska teiktā, noteikti būtu jāpalīdz bērnam pārvarēt emocionālās grūtības, tāpēc ir regulāri jāseko līdzi tam, lai bērns justos pietiekami apmierināts ar sevi un dzīvi. Visam būtu jābūt līdzsvarā - mācības ar interesi, atpūta, fiziskās aktivitātes, komunikācija ar draugiem. Bērns tiks traumēts, ja viņam būs pārslodze, tomēr bērns izaugs vājš, ja nebūs pietiekami noslogots, pauž speciālists.
Viena no būtiskajām pamatlietām, ko bērnam sniedz skolas pieredze, ir socializācijas process un attiecību veidošana ar vienaudžiem, skolas biedriem, uzsver Veselovskis. Ja vecāki paši mācēs komunicēt savā starpā un ar bērnu, bērns to iemācīsies automātiski, ģimenē. Tomēr ir jāpavada laiks kopā ar bērnu, lai viņš varētu izstāstīt, kā viņam iet un kopā varētu apspriest, kā labāk tikt galā ar grūtībām.
"Kopā pavadītais laiks, piemēram, ejot uz sporta zāli, peldoties, ejot uz teātri, ceļojot - ir universālas zāles, kas pasargā no dažādām likstām un ļauj risināt dažādus problēmjautājumus," norāda psihoterapeits.
"Benu" aptiekas farmaceite Sintija Jureviča iesaka vecākiem īpašu uzmanību pievērst bērna veselīgam dzīves ritmam, lai rudeni un skolas laiku varētu sagaidīt labā formā un noskaņojumā. Lai to nodrošinātu, ir jāsabalasnē ēdienkarte, jāsakārto miega režīms, jāveic fiziskas aktivitātes, jāuzturas svaigā gaisā, jāmazina satraukums, kā arī jāstiprina imunitāte.