LKS pirmdien plāno rīkot protestu pret "okupekļa" demontāžu (1)

LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs informēja, ka iesniedzis pieteikumu par protesta akcijas rīkošanu. Pasākums iecerēts Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa.

Rīgas dome norāda, ka Uzvaras parkā minētajā laikā ir pieteikta sapulce. Tās mērķis ir "paust protestu pret varas amorālo rīcību, iznīcinot vēsturisko mantojumu - pieminekļus cilvēkiem, kuri sagrāva nacismu un saglabāja dzīvību Eiropas tautām".

Organizatori lēš, ka pasākumā piedalīsies 100 cilvēki.

Iesniegto pieteikumu izvērtē valsts drošības iestādes.

Ja LKS aizliegs rīkot protesta akciju pret padomju armijas karavīru pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā, tā plāno vērsties tiesā, norādīja Mitrofanovs.

Runājot par iemesliem, kāpēc protesta akciju ieplānota 22. augustā, Mitrofanovs atsaucās uz Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PP) interviju, kurā, atbildot uz jautājumu, vai pieminekļa nojaukšanas darbi sāksies 23. augustā, Rīgas mērs to nedz noliedza, nedz apstiprināja. Tāpēc, pēc LKS līdzpriekšsēdētāja paustā, partijai ir pamats domāt, ka pieminekļa demontāža Uzvaras parkā varētu sākties 22. augustā vai 23. augustā.

Jautāts, kā LKS plāno rīkoties, ja protesta akciju neatļaus rīkot, Mitrofanovs skaidroja, ka LKS gaidīs līdz pēdējam brīdim, kas ir sešas stundas pirms akcijas sākuma. Ja tiks saņemta atbilde, ka akcija nav saskaņota, LKS iesniegs iesniegumu tiesā, aizstāvot savu viedokli šādā ceļā.

Runājot par to, vai akcijas atbalstītāji varētu pulcēties Uzvaras parka galā, laukumā aiz pieminekļa arī tad, ja akcija netiks saskaņota, LKS līdzpriekšsēdētājs uzsvēra, ka likums ir likums. Ja akciju neatļaus, tad LKS paziņos saviem atbalstītājiem, ka akcija nav saskaņota un nav atļauta.

Mitrofanovs informē, ka ir savākti vairāk nekā 10 000 parakstu pret pieminekļa nojaukšanu. Tie esot iesniegti Eiropas Savienības struktūrās.

LKS arī vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), lai tiktu ierosināts referendums par pieminekļu turpmāko likteni.

Jau ziņots, ka Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu.

VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar pieminekļa gaidāmo demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar plānoto demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

5 .augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa demontāžai.

Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts, pagaidām tā vārds netiek nosaukts, jo tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas drošības protokols, lai nodrošinātu ne tikai pieminekļa demontāžas procesa drošību, bet arī izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.

Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.

Pieminekļa demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9. maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.