Ar pincetēm un virtuves piederumiem bruņojušies talsinieki devušies cīņā pret Spānijas kailgliemežiem

Spānijas kailgliemežiem nepatīk karstums, tāpēc naktīs, kad parādās mitrums un rasa, viņi lien ārā no savām slēptuvēm. Turklāt pētnieks Arturs Stalažs novērojis, ka tos gliemežus, kurus satiec astoņos vakarā, pēc divām stundām tajā pašā vietā vairs neatradīsi. “Viņi mērķtiecīgi dodas prom no tās teritorijas. Deviņos, desmitos nāk klāt jauni gliemeži. Tas nozīmē, ka tie iepriekšējie ir pietiekami paēduši, īpaši, ja tur ir krituši āboli vai kas, kur ir ļoti daudz barības vielu. Un tas ir normāli – mēs jau arī, kad ejam uz ēdnīcu, tur nesēžam stundām ilgi.”

Vilkmuižas ezera apkārtne ir Spānijas kailgliemežu iecienīta vieta – mitra un ēnaina. Šī ir viena no piecām teritorijām, kas šovasar apstrādāta ar limacīdiem. Pašvaldība secinājusi, ka metode ir resursietilpīga un daļēji efektīva, tāpēc jākombinē ar citām metodēm.

“Vienreiz braucām ar velosipēdiem, konstatējām, ka gar taciņām praktiski nav gliemežu, bet, redziet, šeit viņi, izrādās, visi ir. Zālē noslēpušies. Principā, ja šo zāli kaut vai nopļautu, viņi šeit negribētu dzīvot,” stāsta Haralds Jēkabsons, talkas dalībnieks.

Drosmīgākie lasa rokām, bet pārējie apbruņojušies ar dažādiem priekšmetiem: lielāka un mazāka izmēra pincetēm, bērnu rotaļu lāpstiņām, koka iesmiņiem un pat spageti gatavošanas piederumiem.

Pirmajai jaunajai iniciatīvai Talsos pagaidām nebija daudz dalībnieku, taču aktīvisti cer, ka ar laiku viņiem pievienosies draugi un citi talsinieki. Šoreiz atnākuši tie, kuri paši jau mājās cīnās ar invazīvo sugu.

Tropiskās nakts dēļ gliemeži nebija ļoti aktīvi, bet divu stundu laikā salasīti un vēlāk utilizēti vairāk nekā 20 litri. Iespējams, šovasar varētu notikt vēl viena talka, taču pirmās aktivitātes dalībnieki jau prātoja, vai paši šo nevar veidot kā iknedēļas gliemežu lasīšanas klubiņu savai pilsētai.