"Mums ir jābūt uzmanīgiem." Pētnieki Ķīnā atklāj jaunu vīrusu, kas šķietami radies no ciršļiem (1)

Žurnāla "New England Journal of Medicine" pētnieki pagājušajā nedēļā publicēja atklātu vēstuli, kurā pētnieki no Ķīnas, Singapūras un Austrālijas ziņoja par Langijas henipavīrusa atklāšanu. No 2018. līdz 2021. gadam Ķīnas austrumu provincēs Šaņdongā un Henaņā infekcija ir konstatēta 35 cilvēkiem, galvenokārt laukstrādniekiem.

No 35 pacientiem 26 bija inficēti tikai ar Langijas vīrusu, nevis kādu citu patogēnu. Vairāk nekā pusei attīstījās asins šūnu anomālijas, deviņiem bija aknu darbības traucējumi, bet diviem bija nieru bojājumi. Visi inficētie izveseļojās.

"Līdz šim šie gadījumi nav bijuši letāli vai ļoti nopietni. Tāpēc var droši teikt, ka šis jaunais vīruss ir jāuztver ar trauksmi, nevis paniku," intervijā Ķīnas medijiem sacīja viens no pētniekiem.

Pētnieku komanda izmeklēja kontaktpersonas un nekonstatēja vīrusa pārnešanu no cilvēka uz cilvēku, taču nevarēja noteikt, vai tas ir iespējams nelielā inficēto skaita dēļ.

"Ir jāveic sīkāka šo gadījumu ciešo kontaktu izmeklēšana, ieskaitot antivielu testēšanu jaunajam vīrusam, lai apstiprinātu, ka nav transmisijas no cilvēka uz cilvēku," sacīja Honkongas Universitātes virusologs Maliks Peris.

Simptomi

Pirmo reizi vīruss tika atklāts cilvēkiem ar drudzi, kuri bija ziņojuši par nesenu kontaktu ar dzīvniekiem. Kad vīruss tika identificēts, pētnieki veica izmeklēšanu par simptomiem.

Lielākoties inficētie piedzīvoja drudzi, nogurumu, klepu, apetītes zudumu, muskuļu sāpes, sliktu dūšu un galvassāpes.

Mazākai inficēto daļai bija potenciāli nopietnākas komplikācijas, tostarp pneimonija, kā arī aknu un nieru darbības traucējumi. Tomēr netika ziņots par smagiem gadījumiem, nepieciešamību pēc hospitalizācijas un par to, vai bijuši letāli gadījumi.

Aizdomas par sikspārņiem kā vīrusa avotu 

Vīrusa atklāšana daļēji radījusi bažas, jo tas pieder tai pašai saimei, kurā ietilpst Hendra vīruss un henipavīruss, kas cēlušies no sikspārņiem un var izraisīt nāvējošas neiroloģiskas un elpošanas orgānu slimības cilvēkiem.

Piemēram, henipavīruss var izplatīties no cilvēka uz cilvēku, un tā gadījumu mirstības rādītājs ir 40 līdz 75 procenti.

Pētnieki ir ieguvuši paraugus no mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem ciematos, kur dzīvoja pacienti. Kaut arī dažām kazām un suņiem vīruss tika konstatēts, inficēti bija 71 no 262 ciršļiem, kas tika notverti. Procentuālais daudzums liecina, ka sauszemes dzīvnieks var būt dabiskais rezervuārs.

Taču daži eksperti uzskata, ka visticamākais vīrusa avots ir sikspārņi. Pensilvānijas štata universitātes bioloģijas profesors Pīters Džons Hansons uzsver, ka ciršļi dzīvo aptuveni gadu, tāpēc pastāv aizdomas par sikspārņiem kā vīrusa avotu.

Sikspārņi varētu dzīvot gadu desmitiem un dabiski saturēt henipavīrusus, kā arī koronavīrusus un filovīrusus. "Iespējams, ka dabisko rezervuāru saimnieki ir sikspārņi un šie citi mazie zīdītāji potenciāli ir tikai inficēti no tā paša avota," sacīja pētnieks.

Dzīvnieki - vīrusa izplatības avots

Zinātnieki lēš, ka līdz pat 75 procentiem no jaunām infekcijas slimībām ir zoonozes, kas nozīmē, ka dzīvnieki ir vīrusa izplatības avots.

Ķīna ir neaizsargāta pret zoonožu izplatību tās lielā iedzīvotāju skaita un lauksaimniecības darbaspēka, kā arī ļoti daudzveidīgās ekoloģijas dēļ. Tiek uzskatīts, ka savvaļas dzīvnieku tirgus Ķīnas pilsētā Uhaņā ir Covid-19 izcelsmes avots zoonozes dēļ.

Pētnieks un epidemiologs Saimons Rīds arī saista biežāku jaunu vīrusu atklāšanu Ķīnā ar viņu unikālo akūtu elpceļu infekciju uzraudzības sistēmu.

"Viņi [pētnieki Ķīnā] šeit dara kaut ko tādu, ko neviens cits nedara. Viņi, visticamāk, konstatēs šos vīrusus, jo viņi tos meklē," viņš Rīds.

Nesen veiktais pētījums, kurā tika kartēts izplatīšanās risks Dienvidaustrumāzijā, liecināja, ka katru gadu ar SARS saistītajiem koronavīrusiem inficējas 66 000 cilvēku, taču lielākā daļa gadījumu novērošanas programmās un klīniskajos pētījumos palika neatklāti, un neizraisīja uzliesmojumu.

Pētnieki uzskata, ka zoonožu izplatīšanās risks tikai pieaugs. "Mums ir jābūt uzmanīgiem, jo dabā ir daudz šādu vīrusu, un, ja vēl kāds vīruss iekļūst cilvēkos, tas varētu būt cits stāsts," sacīja pētnieks Vans.