Ziemeļvalstis vēlas ciešāk sadarboties aizsardzībā. Nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

Ziemeļvalstis vēlas ciešāk sadarboties aizsardzībā

"Mēs uzskatām, ka Ziemeļvalstu sadarbība šajos laikos ir svarīgāka nekā jebkad agrāk," pēc sarunām žurnālistiem sacīja Norvēģijas valdības vadītājs Jūnass Gārs Stēre.

Premjeri vienojās, ka piecu valstu ārlietu un aizsardzības ministri izvērtēs visas drošības politikas jomas "nolūkā secināt, vai varam sadarboties dziļāk, lai tas maksimāli atbilstu mūsu kopīgajām interesēm", teica Stēre.

Sanāksmē tika pārrunāta arī gaidāmā Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO. Pārējās trīs Ziemeļvalstis - Dānija, Norvēģija un Islande - jau ir Ziemeļatlantijas alianses dalībnieces.

Ziemeļvalstu premjeri pārrunāja arī klimata problēmas, sadarbību enerģētikā un citas aktualitātes. Vairāku jautājumu apspriešanā piedalījās arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Dānijas premjerministre Mete Fredriksena teica, ka priekšlikums neizsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem ir apspriežams.

"Ir saprotams, ka daži eiropieši un, iespējams, īpaši ukraiņi uzskata, ka ir nedaudz dīvaini, ka Krievija ir uzbrukusi Eiropas valstij, bet tajā pašā laikā mēs uzņemam tūristus no valsts, kas ir uzbrukusi citai valstij," sacīja Fredriksena.

Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andešsone pavēstīja, ka viņas valdībai vēl nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

"Abās pusēs ir spēcīgi argumenti," teica Andešsone.

Savukārt Norvēģijas valdības vadītājs Jūnass Gārs Stēre paziņoja, ka viņa valsts atbalstīs jebkādu kopīgu rīcību.

Trīs Ziemeļvalstis - Somija, Zviedrija un Dānija - ir gan ES, gan Šengenas zonas dalībnieces. Norvēģija un Islande nav ES dalībvalstis, taču tās ir Šengenas zonā.

Jau vēstīts, ka ES prezidējošā valsts Čehija aicinājusi bloka līmenī apsvērt aizliegumu izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš arī bija ieradies uz Ziemeļvalstu premjeru sanāksmi un piedalījās vairāku jautājumu apspriešanā, pirmdien atkārtoti pauda iebildumus pret šo priekšlikumu, jo tas varētu kaitēt tiem Krievijas pilsoņiem, kuri nodomājuši bēgt no Vladimira Putina režīma.

"Lēmumiem, kurus pieņemam, nebūtu viņiem vēl vairāk jāsarežģī centieni nokļūt brīvībā, lai aizbēgtu no diktatora Krievijā. Tas nav Krievijas tautas karš, tas ir Putina karš," žurnālistiem Oslo sacīja Šolcs.

Jau ziņots, ka Latvija uz nenoteiktu laiku apturējusi vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Latvijas vēstniecība Maskavā pieņem vīzas pieteikumus tikai no Krievijas pilsoņiem, kas vēlas apmeklēt tuva radinieka bēres Latvijā.

Savukārt Igaunijas valdība nolēmusi no 18. augusta aizliegt iebraukt valstī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Igaunijas izsniegta Šengenas zonas vīza, kā arī ierobežot vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.