Karadarbības iespaidā uzkrājumus nebaltai dienai veido piektdaļa Latvijas iedzīvotāju

Dažāda apjoma finanšu iekrājumus kopš karadarbības sākuma sākuši veidot 13% iedzīvotāju, bet vēl 6% sākuši uzkrāt pārtikas rezerves rudens un ziemas sezonai.

Lietuvā situācija ir līdzīga, un krāt naudu sākuši 12%, savukārt pārtiku - 8% iedzīvotāju. Tikmēr Igaunija krājumus sākuši veidot ceturtdaļa iedzīvotāju - 15% sākuši veidot finanšu iekrājumus, bet 12% uzkrāj pārtiku.

Aptuveni trešdaļa jeb 32% Latvijā iedzīvotāju uzkrājumus veidojuši gan pirms kara sākuma, gan šobrīd. Igaunijā situācija bija līdzīga (33%), savukārt Lietuvā tādu cilvēku, kas iekrājumus veidoja gan pirms kara, gan dara to tagad, bija visvairāk Baltijas valstu vidū - 44%.

Gandrīz ceturtdaļa jeb 23% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka iekrājumus nevar izveidot, jo dzīvo no algas līdz algai. Lietuvā no algas līdz algai dzīvo 16%, savukārt Igaunijā - 21% respondentu.

Tāpat aptuveni 10% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā, kā arī 15% Igaunijā norāda, ka pirms kara regulāri veidoja uzkrājumus, taču pašreizējās dzīves dārdzības rezultātā iekrājumu veidošana ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

Savukārt gandrīz piektdaļa jeb 18% aptaujāto Latvijā atklāja, ka iekrājumus neveido, bet 7% norādīja, ka inflācija un dzīves dārdzība viņiem ir likusi sākt tērēt līdz šim izveidotos uzkrājumus.

Iedzīvotāju aptauju par uzkrājumu veidošanu nebaltām dienām banka "Citadele" sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" veica jūlijā, tiešsaistē aptaujājot 1000 iedzīvotājus Baltijas valstīs.