Valsts prezidents Egils Levits kritizējis cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" pēdējos ziņojumus par Ukrainu un Latviju, norādot, ka "tie neatbilst tiem standartiem, kas bija šīs organizācijas reputācijas pamatā".
"Līdz šim darīja vērtīgu darbu." Valsts prezidents kritizē "Amnesty International" ziņojumus
"Konteksta ignorance ir smaga, metodoloģiska kļūda. Tā nedrīkstēja tikt pieļauta. "Amnesty International" līdz šim darīja vērtīgu darbu. Ja tā vēlas mēģināt nākotnē atkal atgūt savu nozīmi, tai ātri, konsekventi un sabiedrībai redzami jāizdara vajadzīgie secinājumi," mikroblogošanas vietnē "Twitter" vēsta prezidents.
Amnesty International līdz šim darīja vērtīgu darbu. Ja tā vēlas mēģināt nākotnē atkal atgūt savu nozīmi, tai ātri, konsekventi un sabiedrībai redzami jāizdara vajadzīgie secinājumi.
— Egils Levits (@valstsgriba) August 11, 2022
Līdzīgi izteicies tiesībsargs Juris Jansons, kurš pārmetumus Latvijai par sliktu izturēšanos pret migrantiem no Baltkrievijas nosaucis par melīgiem.
Viņš pauda izbrīnu par organizācijas izplatītajā ziņojumā rakstīto, uzsverot, ka "Amnesty International" pārstāvjiem klātienes vizītes laikā izskaidrojis situāciju un atspēkojis pārmetumus. Līdz ar to ziņojums rezultātā ir sanācis "diezgan sagrozīts, es pat atļaušos teikt, ka melīgs," vērtēja tiesībsargs.
Vaicāts, kādi iemesli varētu būt šādas sagrozītas informācijas paušanai, Jansons atbildēja, ka par to viņam grūti spriest, bet, viņaprāt, tas varētu būt vienkārši mēģinājums "atražot sevi" jeb apliecināt, ka organizācija kaut ko dara.
Tiesībsargs akcentēja, ka no starptautisko tiesību skatpunkta migrantiem, kuri vēlas iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, īsti nav pamata prasīt starptautisko aizsardzību, jo viņi ir legāli ieradušies valstī, un līdz ar to, ja viņi grib nonākt Eiropas Savienībā, tad tas ir jādara legālā veidā, nevis, šķērsojot zaļo robežu nelikumīgi.
Komentējot pārmetumus par iespējamu migrantu spīdzināšanu, tiesībsargs sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kaut kas tāds būtu noticis. "Es gribētu zināt, kas ir tie informācijas avoti, no kuriem viņi ["Amnesty International"] ir smēlušies šīs ziņas, jo mūsu rīcībā tiešām nekā tāda nav. Ir arī bijušas situācijas, kad robežsargi ir apvainoti, ka viņi tur izmanto kaut kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav!" sacīja Jansons.
Kā ziņots, "Amnesty International" izplatītajā ziņojumā pausts, ka Latvija ir slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā.
Latvija jau aptuveni gadu veic pasākumus, lai valstī neielaistu migrantus no Baltkrievijas. Migrantu kustību pārsvarā veido cilvēki no Tuvajiem Austrumiem. Kā uzsver Latvijas puse, šo cilvēku kustību pār robežu mērķtiecīgi ir organizējis Baltkrievijas valdošais režīms kā hibrīdkara operāciju pret mūsu valsti. Latvija uzsver, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām šiem migrantiem ir iespējams pieprasīt patvērumu jau pirmajā drošajā valstī, kurā viņi nokļuvuši - Baltkrievijā.
Tikmēr "Amnesty International" paziņojumā "Twitter" jūlija beigās kritizēja Latvijas nostāju. Organizācija atzīmēja, ka Latvija plāno pagarināt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas līdz šī gada novembrim. Organizācija pauda uzskatu, ka šāda Latvijas valdības pieeja apdraud patvēruma meklētāju cilvēktiesības uz patvēruma pieprasīšanu.
Latvijai bažas par iespējamiem migrantu cilvēktiesību pārkāpumiem uz robežas ar Baltkrieviju izteikusi arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča, aicinot Latvijas varasiestādes rūpīgi izmeklēt šos gadījumus.