Krievijas Kaļiņingradas apgabals jau sasniedzis Eiropas Savienības (ES) noteikto kvotu apjomu vairāku sankcionēto preču ievešanai no Krievijas kontinentālās daļas un Baltkrievijas tranzītā caur Lietuvu, otrdien paziņojis anklāva gubernators.
Problēmas ar preču tranzītu uz Kaļiņingradu turpinās, paziņo Krievija (1)
Jau vēstīts, ka jūnija vidū stājās spēkā Eiropas Savienības (ES) sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. 10.jūlijā tam pievienojās cements un alkohols, bet no 10.augusta tas attieksies arī uz oglēm un no 5.decembrī uz naftas produktiem.
Saistībā ar sankcijām, kas noteiktas reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Lietuva aizliedza šo preču tranzītu pa dzelzceļu uz Kaļiņingradas apgabalu. Tomēr 13.jūlijā EK publicēja jaunas vadlīnijas, kas ļauj Krievijai no un uz Kaļiņingradas apgabalu pārvadāt preces, uz kurām attiecas sankcijas, caur Lietuvu tikai pa dzelzceļu un tikai anklāva vajadzībām.
EK vadlīnijas paredz, ka Lietuvai un citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāpārbauda, vai tranzīta apjomi saglabājas pēdējo trīs gadu vēsturiskajos vidējos rādītājos, atspoguļojot reālo pieprasījumu pēc būtiskām precēm galamērķī, un vai nav neparastu plūsmu vai tirdzniecības modeļu.
Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs aplēsis, ka saskaņām ar šīm vadlīnijām Krievija katru gadu kopumā var transportēt aptuveni 500 000 tonnu sankcijām pakļauto preču abos virzienos. Viņš pavēstījis, ka vairākas kvotas jau esot izpildītas, un tas nozīmē, ka Kaļiņingrada, piemēram, vairs nevar importēt cementu no Baltkrievijas. Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā gadā vidēji Kaļiņingrada importēja aptuveni 200 000 tonnu cementa no Baltkrievijas.
Maskava uzstāj, ka tirdzniecībai ar Kaļiņingradu nedrīkst būt ierobežojumu.
Aļihanovs atklājis, ka Kaļiņingrada jau ievedusi pa dzelzceļu atļauto daudzumu vairākās preču kategorijās, tai skaitā, atļauto daudzumu tērauda, naftas produktu, mēslojuma, kokmateriālu, dažādu veidu dzelzs un antifrīza.
Bijušais Krievijas vēstnieks Aleksejs Isakovs, ko Lietuva martā izraidīja, atzinis, ka tranzīta vienošanās palīdzējusi izvairīties no ļaunākā scenārija, bet uzsvēris, ka situācija esot tālu no normālas.
Viņaprāt, kvotu sistēma esot rupja iekaukšanās Krievijas iekšējās lietās.