Pret Jeruzalemi izšautas raķetes. Palestīniešu kaujinieki apšauda Izraēlu

Jeruzalemē gaisa trauksmes sirēnas skanēja pirmo reizi kopš situācijas eskalācijas piektdien.

Izraēlas armija ziņoja, ka kopš piektdienas no Gazas joslas uz Izraēlu palaistas vairāk nekā 400 raķetes.

Izraēlas armija svētdien turpina apšaudīt palestīniešu kaujinieku grupējuma "Islāma džihāds" pozīcijas. Kaujinieki atbild, šaujot raķetes pret Izraēlu.

Izraēlas armija apgalvo, ka visa ""Islāma džihāda" militārā spārna augstākā vadība Gazā ir neitralizēta", un Izraēlas premjerministrs Jairs Lapids solījis turpināt operāciju tik ilgi, cik nepieciešams.

Gazas joslas varasiestādes ziņoja, ka kopš piektdienas Izraēlas militārajā operācijā gājuši bojā 29 cilvēki, tai skaitā seši bērni, un 253 cilvēki tikuši ievainoti.

Izraēla savukārt ziņoja, ka tās rīcībā ir neapstrīdami pierādījumi, ka vairāku bērnu nāvē Gazas ziemeļos vainojama no kursa novirzījusies raķete, ko sestdien izšāvuši "Islāma džihāds" kaujinieki.

Pastāv bažas, ka situācija varētu vēl vairāk saasināties, jo ebreji svētdien svin reliģiskos svētkos, pieminot ebreju Bībelē minēto templi, kuru 586. gadā pirms mūsu ēras izpostīja babilonieši un pēc tam 70. gadā romieši.

No tempļa ir atlikusi tikai viena siena, kas pazīstama kā Rietumu jeb Raudu mūris. Tempļa kalns, kurā atrodas tempļa drupas, ir vissvētākā vieta judaismā, bet tā ir svēta arī musulmaņiem, kas to dēvē par Al Haram aš Šarīfu - Cēlo svētnīcu - un godina kā vietu, no kuras pravietis Muhameds tika uzņemts debesīs, un 7. gadsimtā uzbūvēja tajā Klints kupolu un Akasas mošeju.

Izraēla okupēja Austrumjeruzalemi, tostarp mošejas teritoriju, sešu dienu karā 1967. gadā un vēlāk to anektēja.

Situācija šajā vietā bieži ir saspringti un agrāk vairākkārt pāraugusi plašākā vardarbībā.

Palestīniešu kustības "Hamas" līderis Ismails Hanija aicinājis neļaut ebrejiem svētdien "ieņemt" mošejas teritoriju, brīdinot, ka tas var novest pie nekontrolējamas drošības krīzes.