Ekonomikas ministrija pieļauj samazināt PVN likmi pārtikai un akcīzes nodokli degvielai

EM šobrīd strādā pie pretinflācijas pasākumiem. Viena no vērtētajām iespējām ir samazināt PVN likmi no 21% līdz 5% svaigām zivīm un svaigai gaļai, kā arī maizei un piena produktiem.

Tāpat sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem varētu piemērot samazināto 5% PVN likmi. Arī tiek vērtēta akcīzes nodokļa pārskatīšana degvielai, elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) nepiemērošana, kā arī elektroenerģijas sadales tarifa kompensācija.

Saistībā ar energoresursu sadārdzināšanos plānots atbalstīt ne tikai mājsaimniecības, sedzot pusi no mājokļa apkurē izmantotās elektroenerģijas, gāzes, granulu, malkas un brikešu izmaksu pieauguma, bet arī uzņēmumus, kam izdevumi energoresursiem pārsniedz 10% no kopējām izmaksām, norāda Indriksone.

EM preses konferencē informē par valsts paveikto enerģētiskās drošības stiprināšanai, izstrādātajiem atbalsta pasākumiem un turpmāk plānoto rīcību Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai un sagatavošanos nākamajai apkures sezonai.

Jau ziņots, ka EM ir sagatavojusi regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Tostarp sagatavots regulējums arī malku un koksnes briketes apkurē izmantojošo mājsaimniecību atbalstam un pilnveidots atbalsta mehānisms dabasgāzes izmantotājiem.

Plānots, ka šo regulējumu skatīs Ministru kabinetā 9. augustā, savukārt Saeimā - 11. augustā.

Šogad 21. jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, EM regulējumā iekļāvusi arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes briketes un malku.

Atbalsta periodu rosināts noteikt no 2022.gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30.a prīlim.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par megavatstundu (MWh).

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri. Atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu apmēram 37,5 miljoni eiro.

Savukārt koksnes briketēm, tāpat kā koksnes granulām, cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh.

Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 3,6 miljoni eiro.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Vienlaikus EM arī rosinās pagarināt iepriekš noteikto atbalsta periodu tām mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto dabasgāzi, nosakot to no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par MWh jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī. Šī atbalsta sniegšanai maksimālais nepieciešamais finansējums būtu aptuveni 36 miljoni eiro. Atbalstu plānots piemērot automātiski mājsaimniecību rēķinos.