Ķīna sākusi lielākās militārās mācības ap Taivānu

Mācības sākušās plkst.12 pēc vietējā laika. Taivāna norāda, ka Ķīna cenšas mainīt reģiona statusu. Mācības ir galvenā Ķīnas atbilde uz ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizīti Taivānā.

Mācības notiks noslogotos ūdensceļos, to laikā paredzēta tālas darbības kaujas munīcijas izšaušana Taivānas šaurumā.

Taivānas militāristi reaģēs piesardzīgi, bet pastāv konfrontācijas risks, norāda analītiķe Bonija Lina.

"Piemēram, ja Ķīna nolems lidot ar lidmašīnām pāri Taivānas gaisa telpai, pastāv iespēja, ka Taivāna mēģinās tās pārtvert.

Un tad varētu notikt gaisa sadursme, var attīstīties dažādi scenāriji," norāda Lina.

Spriedze saistībā ar Taivānu var izraisīt atklātus konfliktus, brīdina Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) ārlietu ministri.

Pašreizējā situācija "var novest pie pārrēķināšanās, nopietnas konfrontācijas, atklātiem konfliktiem un neparedzamām sekām svarīgu lielvalstu starpā", sacīts paziņojumā, kas pieņemts Kambodžas galvaspilsētā Pnompeņā notiekošajā ASEAN valstu ārlietu ministru sanāksmē.

ASEAN ministri arī aicināja "nerīkoties provokatīvi".

Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels, kurš ieradies uz ASEAN ārlietu ministru sanāksmi Pnompeņā, ceturtdien mikroblogošanas vietnē "Twitter" ierakstīja, ka "nav attaisnojuma izmantot vizīti kā ieganstu agresīvai militārai rīcībai Taivānas šaurumā".

"Mūsu valstu likumdevēju došanās starptautiskos braucienos ir ierasta lieta," piebilda Borels.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.

Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi trešdien noslēgusi vizīti Taivānā.

Šī vizīte izraisījusi milzīgu Pekinas sašutumu. Televīzijas tiešraidē bija redzams, kā Taibei Sunšaņas lidostā Pelosi atvadās no pavadītājiem un iekāpj ASV bruņoto spēku lidmašīnā, kas pēc tam paceļas gaisā.

Pelosi ar Kongresa delegāciju ieradās vizītē Taivānā otrdienas vakarā.

Tūlīt pēc Pelosi ierašanās Taivānā uz Ķinas Ārlietu ministriju tika izsaukts ASV vēstnieks, kuram tika izteikts protests. Savukārt Ķīnas bruņotie spēki sāka militārās mācības ap Taivānu, kuru laikā paredzēta tālas darbības kaujas munīcijas izšaušana Taivānas šaurumā.

Pelosi ir augstākā ASV amatpersona, kas ieradusies Taivānā 25 gadu laikā.

Tiekoties ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu Pelosi paziņoja, ka ASV apņēmība saglabāt demokrātiju Taivānā un citur pasaulē ir dzelžaina.

"Šodien pasaule ir izvēles starp demokrātiju un autokrātiju priekšā. Amerikas apņēmība saglabāt demokrātiju šeit, Taivānā, un visā pasaulē joprojām ir dzelžaina," sacīja Pelosi.

Spīkere arī uzsvēra, ka viņas vadītā Kongresa delegācija "ieradusies Taivānā, lai vienprātīgi un skaidri paziņotu, ka mēs neatteiksimies no apņēmības [atbalstīt] Taivānu".

Kongress ir "apņēmības pilns [atbalstīt] Taivānas drošību, lai Taivāna visiedarbīgākajā veidā spētu sevi aizstāvēt", sacīja ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere.

Pelosi ir augstākā ASV amatpersona, kas ieradusies Taivānā 25 gadu laikā.

Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.

Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos.