Zeme sākusi griezties ātrāk. Reģistrēta visīsākā diennakts precīzo mērījumu vēsturē

Jaunais rekords sniedz lielāku apliecinājumu tam, ka Zeme pēdējos gados griežas straujāk, lai gan precīzs šī nelielā paātrinājuma iemesls vēl nav noskaidrots.

Kopš 2020. gada planēta ir pārspējusi savu ātruma rekordu vairāk nekā divus desmitus reižu.

Kāda zinātnieku komanda ir izteikusies, ka nesenie rekordi varētu būt saistīti arī ar Zemes ģeogrāfisko polu svārstībām. Dažos senākos pētījumos iepriekš secināts, ka aptuveni 6,7 miljonu gadu laikā diena varētu būt par minūti garāka.

Pērn vēstīts, ka zinātnieki visā pasaulē novērojuši, ka zemeslode pēdējā laikā ap savu asi griežas ātrāk. Publiski par šo neparasto fenomenu jau izteikušies vairāki zinātnieki, sakot, ka pagājušajā gadā bija vērojamas īsākās dienas novērojumu vēsturē.

Lielākajā daļā cilvēces vēstures laiks ir mērīts 24 stundu diennakts ciklā, ieviešot nelielas izmaiņas brīdī, kad mainās sezonas. Šo ciklu nosaka ātrums, ar kādu mūsu planēta griežas ap savu asi. Tāpēc dienas garums ir kļuvis par standartu tam, kā tiek mērīts laiks. Diennakts cikls ir pārsteidzoši vienmērīgs, kaut arī tas patiesībā regulāri nedaudz mainās, vēstīts vietnē "Phys".

Pirms dažiem gadu desmitiem tika sākta atompulksteņu radīšana, kas ļāva zinātniekiem izmērīt laiku ar pārsteidzošu precizitāti. Rezultātā zinātnieki varēja izmērīt dienas garumu pat milisekundēs. Rezultātā zinātnieki secināja, ka Zemes griešanās ātrums ir krietni nepastāvīgāks, nekā uzskatīts iepriekš.

Kopš šādu mērījumu sākšanas zinātnieki ir noskaidrojuši arī to, ka Zeme pakāpeniski samazina savu griešanās ātrumu. Tomēr tikai līdz šim, kad zinātnieki pamanīja, ka planēta sākusi griezties ātrāk. Viņi arī novēroja, ka pagājušā gada vasaras 19. jūlijs bija īsākā diena novērojumu vēsturē. Tā bija 1,4602 milisekundes īsāka nekā standarta diena.

Planētu zinātniekus gan jaunais atklājums neuztrauc. Pastāv vairāki faktori, kas var ietekmēt Zemes griešanās ātrumu, to skaitā Mēness gravitācijas spēks, sniega līmenis un kalnu erozija.

Zinātnieki arī prāto, vai globālā sasilšana nevarētu likt Zemei griezties ātrāk, jo kalnu sniega cepures un citi augstkalnu sniegi lēnām pazūd.